Skrīveru kultūras namā atklāta gleznotāja Jāņa Anmaņa darbu izstāde “Pavasara melodija”. Izstādes atklāšanā piedalījās arī pats mākslinieks. Gleznas būs apskatāmas līdz 14. aprīlim.
Skrīveru kultūras namā atklāta gleznotāja Jāņa Anmaņa darbu izstāde “Pavasara melodija”. Izstādes atklāšanā piedalījās arī pats mākslinieks. Gleznas būs apskatāmas līdz 14. aprīlim.
Tikties ar populāro mākslinieku bija ieradušies daudzi skrīverieši, mākslas skolas audzēkņi, kā arī viesi no citiem Aizkraukles rajona pagastiem. Šķiet, Anmaņa kungs nebija gaidījis tik kuplu sagaidītāju pulku, tāpēc, ienākot zālē, mazliet apmulsa un sveica visus ar vārdiem: “Mana mīļā latviešu tauta!”. No Anmaņa kunga kūsāja milzums labestības un pozitīvās enerģijas, ar kuru viņš neskopodamies dalījās.
— Iedvesma pie manis atnāk agri no rīta. Parasti ap trijiem, — viņš teica. — Nākas vien celties un to izmantot — zīmēt, rakstīt dzeju, komponēt mūziku. Pavisam nesen sapņoju, ka spēlēju ģitāru, lai gan šo mūzikas instrumentu neprotu spēlēt. Prātā palika skaista melodija, ko pamodies iedziedāju. Šķiet, paši no sevis radās vārdi. Pierakstīju arī tos un atkal devos gulēt. No rīta atklāju, ka tā būtu ļoti skaista dziesma.
Parādīju to pazīstamam mūziķim, un viņš solīja uzrakstīt notis. Aicinu visus izmantot katru atklāsmi, lai cik neparasti tā atnāktu. Un dzīve kļūs daudz krāsaināka.
Mazos Skrīveru mākslas skolas audzēkņus vairāk interesēja, kāda bijusi mākslinieka pirmā glezna, kādas krāsas viņš izmanto un cik daudz glezno. Viņa pirmais modelis agrā bērnībā bija kaķis, pēc tam zīmējis govi. Savukārt, vaicāts, kāpēc daudzās gleznās redzami eņģeļi, mākslinieks atbildēja: katram no mums uz labā pleca sēž sargeņģelis, kurš palīdz dzīvot. Vajag tikai paskatīties uz viņu un sadzirdēt lūgumu, lai uzglezno arī viņu.
Jānis Anmanis atzina, ka ir “nepareizs” mākslinieks, jo nodarbojas ne tikai ar glezniecību. Uzskata, ka īsts mākslinieks visu mūžu dara kaut ko vienu, līdz sasniedz pilnību. Savukārt viņš ne tikai glezno, bet arī raksta dzeju, esejas, sacer mūziku.
— Laikam Dievs manī ir ielicis tādu enerģiju, — saka mākslinieks. — Savulaik esmu mācījies arī sporta skolā, nodarbojies ar boksu un brīvo cīņu, spēlējis futbolu, hokeju, basketbolu, esmu iedibinājis basketbola turnīra tradīciju Mākslas dienu laikā. Radošais gars man ir gēnos. Mans tēvs bija žurnālists, tēva brālis — gleznotājs, bet vectēvs — mūziķis. Cilvēka radošais gars un gaisma, ko izstaro viņa dvēsele, spēj darīt brīnumus.
