Neretiete Solvita Belecka jau trešo gadu strādā Neretas pagasta padomē par grāmatvedi. Jauniete studē finanšu vadību Rēzeknes augstskolas maģistrantūrā. Viņa atklāj, ka pilsētas dzīve un piedāvājumi viņu nevilina.
Neretiete Solvita Belecka jau trešo gadu strādā Neretas pagasta padomē par grāmatvedi. Jauniete studē finanšu vadību Rēzeknes augstskolas maģistrantūrā. Viņa atklāj, ka pilsētas dzīve un piedāvājumi viņu nevilina.
Beidzot Neretas pamatskolu, Solvita iestājās Jēkabpils agrobiznesa koledžā un apguva grāmatvedes profesiju. Mācoties koledžā, katram vajadzēja meklēt arī prakses vietu. “No vairākām iespējām meklēju tādu, kas būtu tuvāk mājām. Tolaik ģimenē bija grūtības, nomira tēvs, un māte piemājas saimniecībā palika viena. Kādam bija jāpalīdz ikdienas darbos. Interesējos Neretas pagasta padomē, vai nevaru tur atrast kādu piemērotu darbu. Tolaik bija vasara, un grāmatvede devās atvaļinājumā, man piedāvāja viņu aizvietot. Laikam jau man iepatikās gan darbs, gan kolektīvs. Pagasta padomē ar manu darbu bija apmierināti, tāpēc esmu te jau trīs gadus,” stāsta Solvita.
Tas, ka lielākā daļa klasesbiedru un draugu izvēlējušies palikt pilsētās, Solvitu neuztrauc. Viņa darbojas sieviešu klubiņā “Neretas papardītes”, kas organizē dažādus pasākumus, tā ir iespēja iepazīt interesantus cilvēkus. Solvita teic, ka reizēm no malas citiem liekas — dzīvot laukos ir daudz lētāk un izdevīgāk, jo mājās ir dārzeņi, gaļa un piena produkti: “Vai kāds domā arī par to, cik daudz darba tajā ieguldīts? Lai būtu pilns pagrabs vai pieliekamais, ir smagi jāstrādā. Es, piemēram, pārnākot no darba, uzreiz “metos iekšā” nākamajos darbos. Ziemā to ir mazāk, bet pārējos gadalaikos lauciniekiem darba netrūkst.”
Jauniete atklāj, ka viņu nekad nav vilinājušas pilsētas izklaides iespējas. Klubi, tusiņi un diskotēkas — tas dzīvē nav galvenais. Nereta ir vairāk nekā simt kilometru no Rīgas, bet arī te katrs var izvēlēties, ko darīt brīvajā laikā. “Arī pie mums notiek pasākumi, skolai ir lielisks sporta angārs, kur var sportot. Ja vēlos noskatīties kādu teātra izrādi vai apmeklēt koncertu, vienmēr varu aizbraukt arī uz Rīgu.”
Solvita uzskata: lai Neretā un citos lauku pagastos atgrieztos vairāk jauniešu, ir jādomā, ko viņiem piedāvāt. Kamēr nebūs, kur dzīvot un strādāt, nevar pārmest, ka jaunā paaudze neatgriežas dzimtajā vietā. “Nevaram gaidīt, ka dažu gadu laikā mainīsies valsts politika un valdība pēkšņi sāks domāt par laukiem. Pašiem jāmeklē iespēja īstenot savus mērķus un sapņus. Manuprāt, šobrīd tūrisms daudzviet laukos ir vēl neaizpildīta niša, un tā ir lieliska iespēja jauniem cilvēkiem īstenot savas idejas.”
Par nākotni Solvita runā ar smaidu — šobrīd viņai ir draugs, kurš dzīvo otrā Latvijas malā, bet to, kas notiks tālāk, rādīs laiks.
