Šonakt ilgi ilgi skatos…
Šonakt ilgi ilgi skatos
Vecā fotogrāfijā.
Tauriņš ieķēries ir matos,
Šonakt tevī ilgi skatos,
Tavās acīs, jaunās dienās —
Kur tu? Atbalss krūtis plēš,
Šonakt tevī ilgi skatos
Vecā fotogrāfijā.
***
Lēns vakars iekāpj mākoņos,
Virs sila satumsis,
Es nesaprotu — kāpēc Dievs
Šo dienu aizstūmis?
Tik īsa diena, gaisma vēl,
Jā, ziema lēnām plok,
Pat kaķēns, gaitās noguris,
Tā lēnām pienu lok.
Tā lēnītēm, tā palēnām
Pa šauru laipu ejam.
— Uz kuru pusi? — jautāju.
— Uz dienām vakarējām.
***
Neej prom vēl vienu mazu mirkli,
Ļauj, lai manas rokas tevi kļauj,
Tavus skūpstus atdzerties vēl gribu,
Laimes kamolītim izirt neatļauj.
Tu jau zini, lai kā arī būtu,
Mīlēšu, kaut salti sniegi krīt,
Tas nekas, ka laika kumeļš auļo,
Vēl es gribu tevi sagaidīt.
Taču liktenis ir nepielūdzams,
Ceļa krustojumā apstājies ir laiks,
Tevis nav un nebūs, to es zinu,
Skumji tumsā smaida mēness vaigs.
