Svētdien, 18. februārī, no rīta manai mātei Geļenai Voitehovičai no Skrīveriem palika slikti, un viņa nokrita, atsitoties ar muguru pret virtuves galda stūri.
Svētdien, 18. februārī, no rīta manai mātei Geļenai Voitehovičai no Skrīveriem palika slikti, un viņa nokrita, atsitoties ar muguru pret virtuves galda stūri. Izsaucu ātro palīdzību. Tās feldšeri māti izmeklēja, veica sirds kardiogrammu, atklājot izmaiņas. Viņi injicēja zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu. Feldšeri piedāvāja māti vest uz slimnīcu, kur solīja veikt rentgenu.
Dežūrārste ātrajā palīdzībā bija Marija Avotiņa. Viņa māti izmeklēja, vēlreiz injicēja viņai zāles, bet uz rentgenu neveda. Ārste Avotiņa piedāvāja māti atstāt slimnīcā, tajā pašā laikā radiem apgalvojot, ka īpašas vajadzības to darīt nav. Iedeva mums mātes kardiogrammu un lika pirmdien iet pie ģimenes ārsta. Mātei deva parakstīt dokumentu, ka viņa atsakās no ievietošanas slimnīcā. Mēs ar māsu jautājām ārstei, vai tiešām nevajag māti atstāt slimnīcā, viņa atkārtoti atbildēja, ka īpašas vajadzības nav. Māte sūdzējās par jostveida sāpēm ap krūtīm, ārste Avotiņa teica, ka tas esot no kritiena, un lika sasmērēt ar pretsāpju ziedi. Mēs domājam, ka ārstam jau nu vajadzētu saprast, kad cilvēks ir jāatstāj slimnīcā un uz to jāpastāv, nevis jāizrāda klaja vienaldzība un jāatlaiž mājās.
Aizvedām māti mājās uz Skrīveriem. Pulkstenis bija apmēram 10. Līdz pulksten 16 māte gulēja un sūdzējās par sāpēm sirds apvidū. Pats ar savu mašīnu vedu māti atpakaļ uz ātro palīdzību. Tur izjutu klaju vienaldzību. Māte palika sēžam mašīnā, es iegāju pie medicīnas māsām un pateicu, ka mātei atkal ļoti slikti. Nekādas aktivitātes netika veiktas. Māsa apsēdās pie galda un sāka rakstīt kaut kādus dokumentus. Blakustelpā, jautri ar kādu tērzējot, bija arī ārste Avotiņa, kura pat neiznāca laukā. Es teicu: “Cilvēkam ir ļoti slikti, bet jūs te nodarbojaties ar birokrātiju!” Tad māsa pateica, lai vedu māti uz terapijas nodaļas 5. palātu.
Uz terapijas nodaļu atnāca arī ārste Avotiņa un sāka mani mierināt, sakot, ka nekas traks nav, ka viņa ir ar kādu konsultējusies un zina, ko darīt. Līdz tam viņa tikai stāvēja un smaidīja. Mātei kļuva vēl sliktāk — viņu sāka kratīt drudzis. Piesteidzās sanitāre un prasīja mātei, kādēļ viņai tik aukstas rokas. Māte atbildēja, ka viņai ļoti salst. Apsēdinājām māti uz gultas, viņai kļuva slikta dūša. Palātā bija medicīniskais personāls, arī ārste Avotiņa. Neviens neko nedarīja. Tad mātei sākās vemšana, viņa sāka gārgt. Tajā brīdī visi mediķi no palātas pazuda. Pāris sekunžu laikā mātes vairs nebija. Mēs sākām saukt palīgā, pēc pāris minūtēm atskrēja mediķi, bet bija par vēlu. Viņi izdzina mūs no palātas un sāka māti reanimēt. Pēc kāda laika no palātas iznāca sanitāre un pateica, ka māte mirusi, jo viņu izglābt nav izdevies.
Es neesmu ārsts, neko nesaprotu no medicīnas, bet no cilvēciskā viedokļa esmu sašutis par šādu nevērīgu attieksmi pret cilvēku, kuram acīm redzami ir ļoti slikti. Neskatoties uz šoku un drausmīgo pašsajūtu, ārste Avotiņa iesauca ārstu istabā manu māsu un lika parakstīt dokumentu, ka atsakāmies no sekcijas un mums nav pretenziju pret ārstēšanu. Tajā šausmīgajā situācijā māsa visu parakstīja, ko tagad ļoti nožēlojam. Esam sašutuši par ārstes Avotiņas attieksmi pret cilvēkiem.
Māti vairs neatgriezt, bet ļoti vēlamies, lai citi cilvēki, nonākot šādā situācijā, mūsu kļūdu neatkārto.
Izmantojot izdevību, ļoti lielu paldies gribam pateikt katoļu draudzes mācītājam Viktoram Stulpinam, kurš mūs atbalstīja un stiprināja šajās grūtajās dienās.
Vladimirs Voitehovičs Skrīveros
***
“Staburags” sazinājās ar Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju (MADEKKI) Rīgā, kur ar rakstisku lūgumu šo gadījumu izmeklēt sīkāk arī vērsās Vladimirs Voitehovičs.
Medicīnas aprūpes inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga paskaidroja, ka atbildi V. Voitehovičs saņems ne ātrāk kā pēc mēneša, jo šai instancei ir daudz darāmā.
Gribējām publicēt arī Aizkraukles slimnīcas direktora Ērika Vizuļa un ārstes Marijas Avotiņas teikto, taču saņēmām rakstisku paskaidrojumu, kurā rakstīts: “Mēs gaidīsim MADEKKI atzinumu par iespējamām kļūdām ārstēšanas taktikā, jo ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā. Ja būs nepieciešams, paskaidrojumus uzrakstīs arī viss dežurējošais personāls.”
Par MADEKKI atbildē teikto lasītājus informēsim.
