Viesos pie šīsnedēļas jubilāres devāmies uz Klintaines pagastu, kur savu tuvo un mīļo cilvēku lokā 75. dzimšanas dienu svin Maija Miķelsone.
Viesos pie šīsnedēļas jubilāres devāmies uz Klintaines pagastu, kur savu tuvo un mīļo cilvēku lokā 75. dzimšanas dienu svin Maija Miķelsone.
Maijas kundze visu mūžu palikusi uzticīga savai dzimtajai pusei Klintainei. Viņas vecāku mājas bija Daugavas krastā. Tā kā tās bija uzceltas vietā, ko paredzēja applūdināt saistībā ar hidroelektrostacijas būvniecību, dzīvesvietu vajadzēja mainīt. Tad ģimene pārcēlās uz māju Stukmaņu centrā.
Stukmaņu apkārtne un Oliņkalns ar tā estrādi viņai, jaunai meitenei, šķita visskaistākā vieta pasaulē. Daudz kas šajos gados mainījies, bet tas viss jubilārei joprojām ir mīļš.
Pēc Pļaviņu vidusskolas beigšanas jubilāre strādāja dažādus darbus — Iršos bibliotēkā, Vietalvā, tad atkal atgriezās Klintainē. Līdz aiziešanai pensijā Maijas kundze ilgus gadus bija grāmatvede pagasta padomē. Viņa stāsta, ka speciālās izglītības šajā jomā viņai nav, visas prasmes apguvusi darbā.
Līdzās “ūdens rijējam”
Turpat Klintainē Maijas kundze satika vīru Voldemāru. Kad abi apprecējās, viņa no Stukmaņiem pārcēlās vien “dažus soļus” lejpus Daugavai uz vīra dzimtajām mājām. Arī tās ir skaistā vietā, gar ēkas paksi tek upīte, turpat netālu pazūdot pazemē. Vietu, kur tā notiek, dēvē par “ūdens rijēju”, un to aplūkot iegriežas arī garāmbraucošie tūristi. Tad Maijas kundzei nereti cilvēkiem nākas skaidrot, ka neparastais dabas veidojums “rijīgs” ir tikai pavasaros.
Šobrīd dzīvesdraugs jau aizsaulē, bet apkārtnes ļaudis viņu joprojām atceras kā izdarīgu un prasmīgu cilvēku, kurš pats savām rokām prata sarūpēt saimniecībā nepieciešamās lietas un allaž gādāja, lai mājās viss būtu kārtībā.
Ģimenē izaugusi meita Sandra un dēls Māris. Vecmāmiņa tagad priecājas par trijiem mazdēliem. Jubilāre bilst, ka arī mazmeitiņu būtu gribējies… Atliek vien gaidīt mazmazmeitiņu.
Vienmēr ar dziesmu
Tagad jubilāres ikdiena paiet, lasot un skatoties televīziju. Kamēr vien pietiek spēka, viņa cītīgi kopj puķes, kas no pavasara bagātīgi zied ap viņas māju. Jubilārei mīļākās ir graciozās gladiolas, patīk arī vasaras skaistules petūnijas.
Tomēr par savu lielāko aizraušanos Maijas kundze uzskata dziedāšanu. Savlaik dziedājusi ansamblī turpat pagastā, bet tas darbojies tikai īsu brīdi. Tagad šī nodarbe ir savam priekam. Radi, draudzenes un kaimiņi zina — ja kopīgi svinama jubileja, būs jādzied! Tad noteikti skan arī dziesma, ko paši cilvēki dēvē par Klintaines himnu.
Klintainiete stāsta, ka visus šos gadus nav zudusi saikne arī ar skolas laika klasesbiedrenēm. Kad viņas tiekas, ir tik daudz jauku atmiņu un, protams, dziesmu.
Maijas kundze vienmēr bijusi cītīga “Staburaga” lasītāja un bieži piedalījusies laikraksta izsludinātajos konkursos. Dažkārt ticis arī pa kādai balvai, un tad bijis liels prieks iesākto turpināt.
