Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 1. marta numurā.
Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 1. marta numurā.
21. augustā Visvalža Dūma vadītā baterija ieradās Pļaviņās, kur tobrīd bija izvietots Latvijas armijas austrumu frontes štābs (par to vēl tagad liecina 1934. gadā atklātā, vēlāk norautā un Atmodas laikā no jauna uzliktā piemiņas plāksne pie tā sauktā Apeltofta nama). Saņēmusi jaunu uzdevumu, baterija devās uz pozīcijām pie Trepes stacijas. Karavīri piedalījās Līvānu atbrīvošanā.
Palīdz nosargāt Rīgu
Tā kā ap Rīgu pakāpeniski savilkās monarhistisko vāciešu un krievu—bermontiešu spēki, 27. septembrī bateriju nosūtīja uz Rīgu. Jau 9. oktobrī sākās pirmās nopietnās sadursmes ar ienaidnieku, un 2. Cēsu baterija, ar saviem smagajiem lielgabaliem apšaudot bermontiešus, palīdzēja jaunajai un trūcīgi apgādātajai Latvijas armijai nosargāt Rīgu. 11. novembrī sākās asiņainas kaujas, lai atbrīvotu Pārdaugavu, Rīgas apkaimi, vēlāk arī Zemgali un Kurzemi no nīstajiem iebrucējiem. Par nopelniem kaujās Visvaldi Dūmu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni un paaugstināja par kapteini.
Virsnieka kara un dienesta biedri viņu raksturo tā: “Mūsu komandieris virsleitnants Visvaldis Dūms bija profesionāls speciālists un labs pedagogs. Viņš prata iesaistīt visu lielo kolektīvu kopīgu uzdevumu veikšanā un labprāt uzklausīja karavīru ieteikumus.” (“Novadnieks”, 11.11.2000.) “Centība un neatlaidīgs darbs raksturo viņa mūža gājumu, viņa uzņēmību un darba prieku nav spējuši iespaidot ne garie kara gadi, ne pārdzīvoto kauju ietekme.” (“Kadets”, 1940. g., 1. nr.).
Precības un neilgā saimniekošana “Ļūļās”
Pēc brīvības cīņām Visvaldis Dūms dienēja dažādos amatos, un 1921. gada 1. martā vietalvieti paaugstināja par pulkvežleitnantu.
1920. gada Ziemassvētkos Visvaldis Dūms salaulājās ar ievērojamā Pirmās nacionālās atmodas darbinieka, Vietalvas skolotāja, kordiriģenta, publicista un rakstnieka Jura Kalniņa—Prātkopja meitu Annu. Šajā laulībā piedzima meitas Nora un Rita, dēli Jānis un Andrejs.
1924. gada aprīlī Visvaldis Dūms demobilizējās no armijas un sāka dzīvot un strādāt tēva mājās. Kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim viņam iedalīja muižas zemi tēva saimniecībai “Ļūļas”. Diemžēl pieredzējušajam virsniekam saimniekošana laukos īsti labi nevedās, tāpēc materiālo un ģimenes apstākļu dēļ viņš nolēma atgriezties dienestā Latvijas armijā.
Kļūst par pasniedzēju
Pulkvežleitnants Visvaldis Dūms no 1924. gada decembra ieņēma dažādus amatus Vidzemes artilērijas pulkā, 1929. gadā tika iecelts par Zemgales artilērijas pulka komandieri. No 1931. līdz 1936. gadam bija Latgales artilērijas pulka komandieris. 1933. gada 31. oktobrī Dūmu paaugstināja par pulkvedi. 1937. gadā viņš absolvēja Augstāko kara skolu un sāka tajā strādāt par kara zinību vecāko pasniedzēju.
Paralēli dienestam viņš turpināja studēt ķīmiju Latvijas Universitātē un līdz 1940. gadam bija pabeidzis 4. kursu. Visvaldis Dūms bija arī aktīvs korporācijas “Tālavija” seniors. 1939. gada 29. novembrī pulkvedi Dūmu iecēla par armijas štāba priekšnieka palīgu, un šo amatu viņš ieņēma līdz pat nāvei. Viņš nomira pēkšņi 47 gadu vecumā 1940. gada 12. janvārī un ar militāru godu tika apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Pulkvedis Visvaldis Dūms apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, II šķiras Viestura ordeni (ar šķēpiem), IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, vairākām goda zīmēm un ārvalstu ordeņiem.
