Lai arī kopš 1991. gada janvāra barikādēm pagājis jau 16 gadu, cilvēki visā Latvijā turpina saņemt apbalvojumu par drosmi un pašaizliedzību.
Lai arī kopš 1991. gada janvāra barikādēm pagājis jau 16 gadu, cilvēki visā Latvijā turpina saņemt apbalvojumu par drosmi un pašaizliedzību. Daļa pļaviņiešu barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi saņēmuši jau agrāk. Šoreiz svinīgā pasākumā Pļaviņu kultūras namā to pasniedza vēl 38 šīs pašvaldības iedzīvotājiem.
Apzināts, ka 1991. gada janvārī barikādēs iesaistījās ap 26 000 Latvijas iedzīvotāju. Viņu vidū arī daudzi no Pļaviņām un apkārtējiem pagastiem. Tā kā pirms trauksmainajiem augusta puča notikumiem visus sarakstus ar barikāžu dalībnieku vārdiem iznīcināja, tos vajadzēja veidot no jauna. Apzināt savas pilsētas drosmīgos un pašaizliedzīgos cilvēkus pirms vairāk kā gada uzņēmās Pļaviņu tautskolas pārstāves. Tās vadītāja Edīte Kupča stāsta, ka drīz vien Rita Neimane izveidoja šīspuses barikāžu dalībnieku pirmo sarakstu.
Pēc tam tas papildināts, gan aicinot pieteikties pašiem, gan aptaujājot cilvēkus.
Pļaviņiešiem šo apbalvojumu svinīgajā sarīkojumā pasniedza barikāžu piemiņas fonda un muzeja vadītājs Renārs Zaļais un valdes sekretāre Elga Podniece.
Renārs Zaļais atzina — tas ir visdemokrātiskākais no visiem valsts apbalvojumiem, jo to nedala pakāpēs, un katrs, kuram tas piešķirts, devis ieguldījumu Latvijas neatkarības nosargāšanā. Šo apbalvojumu cilvēkiem piešķir arī pēc nāves, un tādi apbalvotie bija arī Pļaviņās.
Šodien daudzi dažādi vērtē tā laika notikumus, tomēr visi atzīst, ka tik lielu cilvēku vienotību nekad iepriekš nav izjutuši. Ja būtu nepieciešams, arī šodien daudzi no viņiem atkal dotos uz barikādēm.
Uz barikādēm devās arī divi Kaņepēju ģimenes pārstāvji — tēvs Jānis brauca no Pļaviņām un bija pie televīzijas torņa, bet dēls Dainis sargāt telefoncentrāli devās no Cēsīm, kur tolaik mācījās. Viņi stāsta, ka par savu drošību tolaik nedomāja, lai gan bijušas arī dažas neomulīgas situācijas. Dainis atceras, ka pie centrāles piestājusi automašīna, kurā, kā vēlāk noskaidrots, braukuši omonieši. Par laimi, viss pagājis mierīgi.
Māte Velta Kaņepēja lepojas ar ģimenes vīriešiem. Viņa abus savējos uz Rīgu palaidusi bez bažām un atzīst, ka toreiz par bailēm nav domājusi. Visi saprata, ka tas bija jādara.
Savukārt pļaviņiete Gunta Hohlova bija viena no tām retajām sievietēm, kura Rīgas nozīmīgākos objektus sargāja plecu pie pleca ar vīriešiem. Viņas vīrs Mihails Hohlovs, kurš tolaik bija Pļaviņu pilsētas vadītājs, nekavējoties organizēja palīdzību, lai barikāžu dalībnieki veiksmīgi nokļūtu Rīgā.
— Man tolaik ne no kā nebija bail. Nedomāju par to, kas ar mums varētu notikt. Spilgtāk atmiņā man gan palikušas nevis barikādes, bet tas laiks, kad palīdzēju organizēt Ļeņina pieminekļa demontāžu Pļaviņās. Tad gan saņēmu reālus draudus. Šobrīd gan ir skumji par tām nejēdzībām, kas notiek Latvijā, jo ne par to mēs cīnījāmies, — stāsta Gunta Hohlova. Drīzumā apbalvojumu saņems arī vairāki Aiviekstes pagasta iedzīvotāji, kuri uz barikādēm devās kopā ar pļaviņiešiem.
Joprojām turpinās šī vēsturiskā notikuma dalībnieku apzināšana. Šos cilvēkus valsts apbalvojumam var pieteikt tikai līdz šīgada beigām.
