Lai iepazītu cietumnieku dzīves apstākļus, Centrālcietumu apmeklēja Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga.
Lai iepazītu cietumnieku dzīves apstākļus, Centrālcietumu apmeklēja Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Viņa pauda sašutumu par cilvēka necienīgajiem dzīves apstākļiem, kādi tur valda. Prezidente teikusi, ka Rīgas zoodārzā zvēriem apstākļi ir daudz labāki nekā cilvēkiem Rīgas Centrālcietumā.
Situācija cietumos un cietumu kamerās Latvijā nekad nav bijusi prioritāte, jo tas nav politiski izdevīgs jautājums. Arī domas par to, vai labāki dzīves apstākļi cietumā palīdzētu cietumniekiem laboties, ir atšķirīga. Vieni uzskata, ka cietums nav kūrorts, kurā reiz pabijušam gribas atgriezties atkal un atkal. Tie, kuri nokļuvuši aiz restēm, neko labāku nav pelnījuši. Protams, jānodrošina elementāras higiēnas iespējas, ēdiens, bet tas arī viss. Cietumā nonākušie ir pastrādājuši noziegumu, nevis ko labu sabiedrībai, lai par viņiem rūpētos vairāk nekā par, piemēram, pensionāriem vai zvēriem zooloģiskajā dārzā.
Citi uzskata, ka labāki apstākļi spēs mainīt vismaz tos, kuri atzīst savu vainu un vēlas laboties. Jo ne velti teic, ka, ar zvēriem kopā dzīvojot, pats nevilšus kļūsti par zvēru un zaudē ticību labajam.
Jautājums tikai — kāpēc daudz ir tādu, kuri, tikko nonākuši brīvībā, cenšas atkal nokļūt aiz restēm, kur valda netīrība un nežēlība? Atbilde varētu būt — tur nav jāstrādā, kā tas bija padomju laikos. Taču tieši darbs spēj mainīt cilvēku, radīt citas intereses.
Pretējā gadījumā vienīgais, ar ko nodarboties kamerā, ir kalt jaunus noziegumu un bēgšanas plānus, “izglītot” mazākpieredzējušos cietumniekus un pazemot vājākos.
