Vides speciālisti uzskata, ka šoziem zivīm slāpšana nedraud, tomēr iesaka makšķerniekiem, tuvojoties pavasarim, pārbaudīt situāciju ūdenstilpēs, īpaši mazajos, seklajos ezeriņos un dīķīšos, kuri aizsala salīdzinoši ātri.
Vides speciālisti uzskata, ka šoziem zivīm slāpšana nedraud, tomēr iesaka makšķerniekiem, tuvojoties pavasarim, pārbaudīt situāciju ūdenstilpēs, īpaši mazajos, seklajos ezeriņos un dīķīšos, kuri aizsala salīdzinoši ātri.
— Šoziem sals sākās vēlu, un ūdenstilpes aizsala tikai janvāra beigās, — saka valsts vides inspektors Edvīns Gudrītis. — Tāpēc iespēja, ka pavasarī zem ledus varētu slāpt zivis, ir visai neliela. Ūdenstilpēs bija ļoti augsts ūdens- līmenis, kā pavasaros, un ūdens bija labi piesātināts ar skābekli.
Zivju slāpšana parasti sākas tad, kad ūdenstilpi ilgstoši klāj bieza ledussega, turklāt sasnidzis daudz sniega. Ledus un sniegs kavē gāzu apmaiņu, pietrūkst gaismas, un pūšanas procesi kļūst intensīvāki. Pūst ūdensaugu atmirušās daļas, bojāgājušās zivis. Šie procesi patērē daudz skābekļa.
Ja skābekļa līmenis ūdenī samazinās zem diviem procentiem, zivju izdzīvošana ir apdraudēta. Izņēmums ir vienīgi līņi un karūsas. Karūsas spēj izdzīvot pat tad, kad skābekļa daudzums ūdenī ir viens procents. Citām zivīm šāds skābekļa līmenis ir nāvējošs.
Makšķerniekiem nav ierīču, ar ko noteikt skābekļa koncentrāciju ūdenī, par to, ka situācija kļūst kritiska, liecina ūdens smarža. Ja tā kļūst nepatīkama un ož pēc puvuma, situācija jau kļuvusi bīstama. Savukārt, ja no tikko izurbta āliņģa ūdens izplūst ar spiedienu, daudzu zivju bojāeja ir neizbēgama.
Uzskata, ka pietiek, ja makšķernieki laiku pa laikam izurbj pietiekami daudz āliņģu. Taču tā nav. Lai arī gaisa temperatūra ir ap nulli, nelielie āliņģīši ātri aizsalst, un gāzu apmaiņa nenotiek. Tāpēc āliņģīšos vēlams iespraust salmu vai niedru saišķīšus. Ja situācija ir sarežģītāka, palīdzēt var ūdens bagātināšana ar skābekli. To var pūst āliņģī no balona. Var arī izveidot divus āliņģus — vienu lielāku, otru mazāku — un sūknēt no viena ūdeni, strūklu palaižot gaisā virs otrā āliņģa. Gaiss sajaucas ar gaisu un līdz ar to bagātinās arī ar skābekli.
