Eiropas Savienības prasības paredz, ka līdz 2012. gadam Latvijā drīkst palikt tikai deviņi reģionālie atkritumu poligoni.
Eiropas Savienības prasības paredz, ka līdz 2012. gadam Latvijā drīkst palikt tikai deviņi reģionālie atkritumu poligoni. Visas pārējās izgāztuves jāslēdz, un tajās jāveic rekultivācija. Aizkraukles rajonā radušos atkritumus paredzēts nogādāt Vidusdaugavas reģionālajā atkritumu poligonā Jēkabpils rajona Mežārē, kur sākta jauna poligona ierīkošana.
Cels nākamgad
Vidusdaugavas reģionālā atkritumu poligona vadītājs Jānis Daģis “Staburagam” stāsta, ka sākotnēji poligona izveidošanai piedāvāja četras vietas. Vienu arī Aizkraukles rajonā — Aiviekstes pagastā. Taču vietējie iedzīvotāji nepiekrita šāda poligona izveidošanai, tāpēc par poligona celtniecības vietu izvēlēta Jēkabpils rajona Mežāre. Vairākas reizes pārbaudīts idejas tehniski ekonomiskais pamatojums, un martā paredzēts izsludināt konkursu projektēšanai un būvniecībai. Pretendenti konkursam varēs pieteikties triju mēnešu laikā. Projektēšanai būs atvēlēti seši mēneši, tāpēc būvniecība varētu sākties tikai 2008. gadā.
Vieta poligonam Mežārē ir ļoti piemērota: to ieskauj mežs, un tiešā tuvumā nav arī māju, kuru iemītniekiem poligons varētu traucēt.
Izstrādāt šo projektu sāka jau 2002. gadā. 2004. gadā projekta kopējās izmaksas lēsa aptuveni vienpadsmit miljonu latu apmērā. Šobrīd projekta realizācija varētu maksāt jau vairāk nekā 20 miljonu latu.
Māna pašvaldības
Lielāko daļu projekta paredzēts finansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tomēr ievērojamas summas poligona izveidošanā jāiegulda arī pašvaldībām. Uzņēmuma “Ģeokonsultants” speciālisti, kuri izstrādāja šo projektu, prognozēja, ka pašvaldībām paredzētā finansējuma daļa var ievērojami pieaugt. Līdz ar to līdzdalība Vidusdaugavas atkritumu poligona izveidošanā kļūtu ne tikai neizdevīga, bet pat neiespējama pašvaldību ierobežoto finansiālo iespēju dēļ.
Šī iemesla dēļ Aizkraukles novada domē skaidrot patieso situāciju bija uzaicināta Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme.
Vēl pirms tikšanās ar Gēmes kundzi Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme teica, ka ir negodīgi “mainīt noteikumus spēles laikā”. Tāpēc svarīgi noskaidrot, kā tad tiks finansēts atkritumu poligona projekts, kādas būs pašvaldību tiesības un pienākumi.
Atšķirīgs projekts
— Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija ir uzņēmusies saistības attiecībā uz vides sakārtošanu. Atkritumu apsaimniekošanas projekti vienmēr ir raisījuši viskarstākās diskusijas, — saka Vija Gēme. — Šobrīd reģionālie atkritumu poligoni jau izveidoti un darbojas Ventspilī un Ziemeļvidzemes reģionā. Darbu sāk arī atkritumu poligons Liepājas apkaimē. Vēl vairākos citos reģionos aktīvi izstrādā līdzīgus projektus.
Vidusdaugavas atkritumu poligonam šobrīd atvēlēta 20 hektāru plaša teritorija Mežārē. Ir pašvaldības un vietējo iedzīvotāju atbalsts. Ir labi ceļi. Atšķirībā no citiem Vidusdaugavas projektā paredzēta atsevišķu šķirošanas centru izveidošana — tādi būs Madonā, Aizkrauklē un Jēkabpilī. Būs arī četri dalītās atkritumu vākšanas laukumi — Jēkabpilī, Madonā, Pļaviņās un Aizkrauklē. Paredzēta arī atbilstoša tehnika, lai šķirošanas centri un atkritumu vākšanas laukumi varētu darboties.
Poligona celtniecības projektam ir piemērota visaugstākā atbalsta likme, ko pieļauj Kohēzijas fonds — 85 procenti. Pārējais ir pašvaldību līdzfinansējums. Pašvaldībām naudas, ko ieguldīt šajā projektā, nav, tāpēc jāņem kredīts, kuram nepieciešams galvojums. Citos atkritumu poligonu projektos pašvaldībām kredītus nācies galvot pašām. Vidusdaugavas poligona projekts ir unikāls tāpēc, ka iegūts valsts galvojums 1,7 miljonu latu apmērā. Izmaksas aug, tāpēc noteikti būs jāpalielina arī valsts galvojuma apjoms.
Jāuztic uzņēmumiem
Sākotnēji projektā bija paredzēti 83 nelieli atkritumu vākšanas laukumi pie veikaliem, dzīvojamajām mājām un citviet. Šobrīd no kopējā projekta šī aktivitāte ir svītrota, jo mainījās Eiropas Savienības attieksme pret uzņēmējdarbību šajā jomā. Atkritumu savākšana ir ienesīgs bizness, tāpēc ar to var nodarboties pašvaldību uzņēmumi vai jebkura cita kapitālsabiedrība, kurai ir nepieciešamās atļaujas un aprīkojums. Šie uzņēmumi atkritumus savāks un nogādās šķirošanas centros. Protams, arī tam varēs saņemt Eiropas Savienības finansējumu, taču atbalsta likme varēs sasniegt tikai 50 procentu. Turklāt naudu varēs saņemt konkursa kārtībā.
No kopējā projekta izņemta arī esošo izgāztuvju rekultivācija. Arī šīm aktivitātēm, tāpat kā pamatprojektam, līdzekļi ir paredzēti, un atbalsta likme ir līdz 85 procentiem. Taču rekultivācijas jautājumus vajadzēs risināt katrai konkrētajai pašvaldībai, kuras teritorijā ir izgāztuve.
Vai stratēģijas maiņa?
— Nav skaidrs, kā uzņēmums, kurš darbojās pēc Vides ministrijas pasūtījuma un saņēma par to atalgojumu, varēja izstrādāt koncepciju, kura neatbilst pasūtītāja prasībām, — pēc sanāksmes teica Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs. — Iespējams, notikusi stratēģijas maiņa, un, tikai pateicoties pašvaldību aktīvajai rīcībai, paredzēts saglabāt sākotnējo plānu, kurš apmierināja visas ieinteresētās puses.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme izteica cerību, ka pašvaldības nemēģina krāpt un pēc dokumentu parakstīšanas neradīsies situācija, kad pašvaldībām pēkšņi būs jāmeklē, kur ņemt vairākus miljonus latu.
***
Fakts. Aizkraukles rajonā šobrīd atkritumus atļauts glabāt piecās izgāztuvēs. Taču katrā pagastā ir vismaz divas vietas, kur savlaik bērti atkritumi, un tās būtu jārekultivē. Viena izgāztuves hektāra rekultivācija maksā aptuveni 50 līdz 60 tūkstošu eiro.
***
Viedoklis
Ivars Sekacis, SIA “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts” direktors:
— Es nekad neesmu atbalstījis lielu atkritumu poligonu veidošanu. Galvenais atkritumu apsaimniekotāja uzdevums ir darīt visu, lai nepiesārņotu dabu. To veiksmīgi var darīt arī mazākos atkritumu poligonos ar salīdzinoši niecīgiem izdevumiem. Protams, atkritumi jāšķiro un jāpārstrādā. Uz izgāztuvi jāved tikai tie atkritumi, kas bioloģiski sadalās. Katrā rajonā vajag vienu izgāztuvi. Līdz ar to transporta izmaksas ir mazākas, nekā vedot uz tālāko poligonu.
Aleksandrs Sivaks, SIA “Euro Concord” direktors:
— Mani satrauc joprojām valdošā neskaidrība šajā projektā. Pašvaldības paraksta dokumentus, taču nav īsti zināms, kas un kā. Poligons būs, tā nolēmusi valsts. Taču, piemēram, kad sāka darboties poligons Liepājā, maksa par atkritumu izvešanu pieauga trīs reizes. Nevajag lolot ilūzijas, ka pie mums cenas nepalielināsies. Vietējām pašvaldībām jāatrod kompānija, kas spēs savākt no iedzīvotājiem atkritumus un tos sašķirot tā, lai uz Mežāri būtu jāved pēc iespējas mazāk, tad cenu kāpums nebūs tik dramatisks.
