Jaunjelgavietes Santas Siliņas gleznas paguvuši iepazīt jau daudzviet novadā un arī ārpus tā. Tagad šie darbi apmeklētājus priecē Pļaviņu bibliotēkā, kur tos varēs skatīt līdz 30. jūnijam.
Par savu dzīvi
Kā atzina bibliotēkas darbinieces un arī apmeklētāji, pirmais, kas piesaista Santas gleznās, ir krāsas — drosmīgas, dzīvas un enerģiskas. Katrā no tām ir kāds stāsts par sievieti, viņas jūtām, sapņiem un mīlestību. Tāpēc arī izstādei ir nosaukums “Mīlestībā augt”.
Tiekoties ar apmeklētājiem, Santa atzina, ka iepriekš maz piedalījusies izstāžu atklāšanās, vēloties, lai par viņu labāk runā darbi, nevis vārdi. Tomēr ar laiku šo nostāju mainījusi, jo vēlējusies tikties ar cilvēkiem, kuri skata viņas darbus, pastāstīt par tiem un atbildēt uz jautājumiem. Arī, Pļaviņās esot, viņa teica, ka uzlādējas no satiktajiem cilvēkiem.
Santa stāsta, ka gleznošana ir veids, kā viņa var runāt par sev svarīgām lietām, kultūru, vidi, cilvēka iekšējo izaugsmi, mijiedarbību ar citiem, jo mēs neviens nedzīvojam izolēti un esam sociālas būtnes. Katrs darbs savā ziņā ir kāds stāsts no viņas dzīves, kas licis virzīties, paraudzīties uz sevi, situācijām, iekšēji augt mīlestībā caur pieņemtiem lēmumiem un izjūtām.
Top vairākos gados
Santa absolvējusi Aizkraukles Mākslas skolu. Mācības deva zināšanas, bet, kā viņa atzina, arī traucēja mākslā virzīties uz priekšu sev vēlamā ritmā. Tāpēc pēc šīs skolas beigšanas viņa vairākus gadus negleznoja. Atsākusi 2012. gadā un to darījusi galvenokārt savu vajadzību vadīta. Viņas mērķis nav bijis izstādīt gleznas, un tās pamazām krājušās mājās.
Pirmo reizi izstādei viņu uzrunājusi Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja. Un tā aizsākās šis ceļš. Tam var izsekot līdzi izstādes darbos, kur ir gan pati pirmā viņas glezna ar nosaukumu “Nav mīlestības bez brīvības”, gan jaunāki darbi, gan arī kāds, kura pabeigšana prasījusi vairākus gadus. Savukārt glezna “Savvaļas zieds”, kurā redzama tumšādaina laumiņa kā zieds, pagājušā gada nogalē bija izstādīta Briselē, kur notika pasākums par mentālās veselības tēmu.
Santas darbos bagātīgi ir ziedi, sievietes tēli, ērkšķi, spārni, arī kaili ķermeņi. Par to māksliniece nevairās runāt, jo tāda ir dzīve ar visdažādākajām emocijām, citējot teicienu, ka “tikai meli ir skaisti tērpti, bet patiesība vienmēr ir kaila”. Dabas un cilvēka tēma viņai ir īpaši tuva. Arī krāsas viņu atradušas pašas, un tā esot viņas košā personība, iedvesmojoties arī no mūzikas un dzejas. Katra glezna atspoguļo to, kā Santa tajā laikā jutusies. Viņa stāsta, ka savulaik viņai bija grūti runāt par emocijām, atklāt tās citiem, bet to mācījusies caur gleznām. Tas ir viņas izpausmes veids, un ar katru darbu daudz mācījusies un ieguvusi. Ikvienam darbam sākotnēji top skice, bet gleznojot viņa ļaujas izjūtām. Šis process ir gluži terapeitisks.
Santa savos darbos īpašu vērību pievērš katrai sīkākajai detaļai, tāpēc vajag ieskatīties viņas darbos, kuros atklājas simboliskas lietas. Katram darbam ir savs nosaukums un neliela anotācija, ko izstādes apmeklētāji novērtēja atzinīgi — ļoti trāpīgi.
