Pirms 9. Saeimas vēlēšanām rakstīju dienasgrāmatu.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām rakstīju dienasgrāmatu. Vēlēšanu priekšvakarā pieliku punktu, domāju — nu visas politiskās kaislības un partijiskās intrigas rims, vēlētāju smadzenes par milzu naudu “sakārtotas”, jaunajā valsts likumdošanas institūcijā ietekmes sfēras sadalītas, dzīve ievirzīsies rāmā valsts tautsaimniecības attīstības gultnē. Kas tev deva! Jo dienas, jo augstākus mutuļus burbuļo politiskās virtuves katli. Tāpēc vēl pāragri papīru un rakstāmrīkus nobēdzināt atvilktnes tālākajā nodalījumā.
Sabiedrības uzmanību joprojām saista projekts koncertzālei uz AB dambja Rīgā. Varētu domāt — kāda mums, lauciniekiem, daļa, kā Rīgā risina pilsētas apbūves problēmas? Ir gan daļa! Rīga ir mūsu valsts galvaspilsēta, mums ar to lepoties vai par to kaunēties un skumt. Mums pēc vajadzībām (un iespējām) baudīt tās medicīnisko, administratīvo, izglītības, kultūras iestāžu pakalpojumus un ērtības. Mums stāvēt iestrēgušiem garos satiksmes sastrēgumos, lai izlidotu uz Īriju darba meklējumos, aizkuģotu uz Skandināvijas valstīm ekskursijā vai tepat, Latvijā, varoņu piemiņas dienā Brāļu kapos ar ziediem godinātu mūsu karavīrus, kas savas dzīvības upurēja par citādu Latviju, citādu brīvību. Varbūt arī par citādu akustisko koncertzāli un citā vietā. Bet pašreizējā kultūras ministre no pagaidām pie varas esošās partijas ir iecerējusi apbūvēt AB dambi un punkts. Tam argumenti: arī Austrālijā, Sidnejā, modernā operteātra ēka uzcelta uz pussalas, okeāna ūdeņu skavās. Citur Rīgā piemērotu vietu nav. Arhitekti un būvinženieri dambi atzīst par gana labu.
Visiem argumentiem gribu pretstatīt savus iebildumus. Kāpēc latviešiem jāatdarina atšķirīgā valstī, tālā, svešā kontinentā un pavisam citā ekonomiskās attīstības līmenī sen realizēts objekts? Vai speciālistiem ir priekšstats, kā uz Rīgas gaišo ēku (arī iecerētās Valsts bibliotēkas) fona izskatīsies melns modernās arhitektūras monstrs? Kāpēc pašā redzamākajā pilsētas vēsturiskā centra vietā kā dzeguzei ola jāiedēj īslaicīgas modes kliedzienam atbilstošu būvi? Cik gadu mode arhitektūrā ir aktuāla? Bēdīgs piemērs ir Zemkopības ministrijas augstceltne, kuru pirms dažiem gadu desmitiem uzskatīja par mūsdienu modernās arhitektūras paraugu, bet šodien atzīst par nojaucamu kā neiederīgu Rīgas vēsturiski izveidotajā kopainā. Atsauce uz analogu modernismu Sidnejā arī apstrīdama. Kas ir samērā nesen tapusī Sidneja ar savām celtnēm, salīdzinot ar Rīgu, kam mūžs jau devītajā gadu simtā! Būvējot jaunas ēkas (Triangula bastionu, “Origo”, “Stockman” un citas), to izvietojums un aprises tikai devalvē pilsētas patieso skaistumu.
Rīgā brīvu vietu apbūvei neesot. Bet teritorija starp Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielām, kuru aizņem Rīgas pirmās preču stacijas sliežu ceļi? Tas taču ir arhaisms, ka Eiropas lielpilsētas centrā nodarbojas ar preču pārkraušanu. Ja tur būtu koncertzāle, nebūtu nekādu piebraukšanas problēmu. Arī kājāmgājējiem no lepnākajiem hoteļiem šī vieta sasniedzama 10—15 minūšu laikā.
AB dambis esot piemērots apbūvei. Ne viena vien rudens vētra pierādījusi pretējo, arī plūdi šīgada janvārī. Vai celtniecības speciālisti var paredzēt, kā globālās sasilšanas rezultātā mainīsies ūdens līmenis Baltijas jūrā? Kāds tas varētu būt Daugavā posmā līdz Rīgas HES? Un vēl. Ja nu gadās nelaime un pie būvju kompleksa uz dambja jāpiebrauc un darbam jāizkārto 5—7 ugunsdzēsēju komandas ar visu tehniku?
Un kādu apmeklētāju skaitu projekta lobētāji paredz jaunajai koncertzālei? Savulaik Rīgā, koncertzālē “Vernisāža” Vērmanes dārzā, maestro Pauls iecerēja klasiskās, kamermūzikas, izsmalcinātu klavierkoncertu, izcilu stīgu ansambļu muzicēšanu. Dažu gadu laikā iluzoros plānus sagrāva skarbā īstenība — nebija, kas muzicē, nebija klausītāju. Tagad, kā zinātāji teic, lepnās telpas apguvuši kriminālā “biznesa” pārstāvji, narkomāni un jaunbagātnieku tumšākie slāņi.
Valstī provinces slimnīcas slēdz vienu pēc otras, mazās lauku skolas likvidē, ceļi 50—60 km tālāk no Rīgas nekopti, neremontēti, sabrukuši, lielākā daļa iedzīvotāju vairs necer, ka valsts kādreiz palīdzēs risināt sociālās un komunālās problēmas, bet daudzus desmitus miljonu vērtai koncertzālei Rīgas centrā jātop! Un bez ierunām. Kālab par fantastiski dārgās celtnes būvēšanu tik histēriski cīnās vienas partijas politiķi? Vai nav pārāk vilinošas tās naudassummas, kas varētu nonākt apritē būvniecības gaitā? Vai nav aktuāls sakāmvārds: “Kur kokus cērt, tur skaidas lec”?
Ilmārs Kalnietis Skrīveros
