Latviešu tautas ticējums vēsta, ka “žurka cēlusies no velna, kas gribējis aplam daudz miltu ēst”.
Latviešu tautas ticējums vēsta, ka “žurka cēlusies no velna, kas gribējis aplam daudz miltu ēst”. Lai gan cilvēki visā pasaulē joprojām cenšas šos dzīvniekus iznīdēt, pēdējā laikā žurka cilvēka dzīvē arvien biežāk ieņem to pašu vietu, ko pūkainie kaķēni, suņuki, kāmīši un truši.
Daudziem pār muguru “pārskrien skudriņas”, redzot, kā žurkas guļ, apvijušās saimnieka kaklam, vai lien zem drēbēm. Daļa cilvēku riebumā novēršas no šiem “mīlestības apliecinājumiem”, bet daudzi nežēlo ne laiku, ne naudu žurkas mitekļa iekārtošanai, rotaļām un omulīgai dzīvei.
Pieķeras saimniekam
Žurkas ir viegli pieradināmas, viņas ātri iemācās pazīt savu saimnieku. Dzīvnieks ir saprātīgs, ļoti sabiedrisks, viņam patīk kontaktēties ar cilvēkiem un piedalīties ģimenes dzīvē, tāpēc, ja vien tas ir iespējams, žurku visu laiku nevajadzētu turēt tikai krātiņā. Zvēriņi ir ļoti ziņkārīgi, viņi ar lielu interesi pēta un apgūst visu jauno. Par to pārliecinājušies arī zinātnieki, pētot žurku uzvedību. Izvēloties žurku par mājdzīvnieku, vislabāk iegādāties pavisam jaunu — pusotru līdz trīs mēnešus vecu žurkulēnu, jo tad viņš pieķeras savam saimniekam, atsaucas pat uz vārdu un nebēg, pat palaists brīvsolī. Jāatceras gan, ka bez uzraudzības mīluli ilgi nav ieteicams atstāt — žurka grauž visu, kas pagadās.
Dažādi raksturi
Mājas žurku var turēt vienu, ja saimnieks varēs veltīt pietiekami daudz laika savam mīlulim, jo žurkai vajadzīga sabiedrība. Žurku savstarpējās attiecības ir ļoti interesantas. Žurku mātītes kopīgi audzina viena otras mazuļus, turklāt viņas baro ne tikai savus, bet arī “radinieču” bērnus. Dzīvnieki viens otru pazīst pēc smaržas, un viņi sazinās savdabīgā “valodā”. Žurku raksturi, gluži kā cilvēkiem, var būt dažādi, un iepriekš to, kāds būs izvēlētais mājdzīvnieks, diemžēl nevar paredzēt. Mēdz būt gan ļoti miermīlīgas žurkas, gan tādas, kas bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem savus asos zobus var iecirst arī saimnieka rokā.
Iet pat uz tualeti
Nebrīvē žurkas mūža ilgums ir apmēram trīs gadi, taču ir izņēmumi, kad mājas žurka nodzīvo vairāk nekā astoņus gadus. Pieaugusi žurka sver no 200 līdz 400 gramiem, viņas ķermeņa garums sasniedz desmit līdz piecpadsmit centimetru. Žurkām ir gara aste, un tā klāta ar zvīņainu ādu un retiem matiņiem. Žurkas vairojas, sasniedzot sešu astoņu nedēļu vecumu. Mazuļus mātītes iznēsā 20 — 23 dienās, piedzimstot žurkulēni ir kaili un akli, taču viņi ļoti ātri aug, un divdesmit dienu vecumā mazuļus jau var atšķirt no mātes. Ja mājās kopā dzīvo vairākas žurkas, viņām noteikti jābūt viena dzimuma, citādi zvēriņi netraucēti vairosies. Žurkām ir pavisam slikta redze, viņas tikai no neliela attāluma spēj skaidri saskatīt priekšmetus. Tā kā žurka pēc dabas ir ļoti tīrīga, ir ļoti liela iespēja, ka saimnieks dzīvnieciņu iemāca “nokārtoties” speciālā tualetē. Zooveikalos var iegādāties speciālas grauzēju tualetes, tās ir kā stūra paplātītes, ko piekar pie krātiņa režģa. Tualete ir ļoti ērta, un, ja ziedosiet laiku un pacietību, lai iemācītu savu žurku iet uz tualeti, tas krietni atvieglos mājdzīvnieka kopšanu.
Viegli saaukstējas
Suņa vai kaķa vietā izvēloties žurku, nākamajam saimniekam jādomā par to, cik daudz laika dzīvniekam varēs atlicināt. Ja žurka iegādāta ar domu, ka viņa nav jāved pastaigā vai suņu skolā kā kucēns, ka viņa ir ļoti piemērots mājdzīvnieks mūsdienu aizņemtajiem cilvēkiem, tomēr jāņem vērā, ka arī žurka pieprasa uzmanību. Protams, ja vien vēlaties, lai mājdzīvnieks ir laimīgs un viņa dzīve nav nožēlojama eksistence vien. Ja žurku no krātiņa regulāri var izlaist pastaigā, tad liels sprosts dzīvošanai viņai nav vajadzīgs. Žurkai vispiemērotākais ir stiepļu būris ar kāpnītēm, tuneļiem un mājiņām, kādi nopērkami dzīvnieku preču veikalos. Svarīgi, lai krātiņa materiāls ir izturīgs, viegli kopjams un dezinficējams. Žurkām nav nepieciešami īpaši dzīvošanas apstākļi, viņām piemērota istabas temperatūra. Dzīvnieki ļoti ātri saaukstējas, tāpēc krātiņu nevajag turēt ne pie radiatoriem, ne caurvējā, lai nebūtu krasas temperatūras maiņas.
Guļamistaba žurkai
Iekārtojot žurkai mitekli, tajā noteikti jāparedz vieta guļamistabai. Dzīvnieku preču veikalos nopērkamas dažādu izmēru plastmasas mājiņas, tomēr, pēc speciālistu domām, tās žurkām nav piemērotas. Guļamistabu labāk iekārtot stingrā kartona kārbā bez plastmasas un folijas detaļām. Piemērotas ir arī koka mājiņas, tās var izgatavot pats vai nopirkt veiklā. Galvenais, lai tur būtu pietiekami platas durvis. Koka mājiņu nevar tik viegli sagrauzt, tā izskatās krietni cēlāk par kartona mītni, un vajadzības gadījumā to var viegli izmazgāt. Par guļvietas iekārtojumu parūpēsies žurkā mītošais “interjera dizainers” — dzīvnieciņš pēc saviem ieskatiem apgrauzīs namiņa malas un izgrauzīs atsevišķu ieeju. Guļvietas ierīkošanai žurkai jādod baltas papīra salvetes, tualetes papīra gabali, kokvilnas lupatiņas. Ar šīm lupatiņām žurka aizbāž arī mājas durvis aukstās naktīs vai tad, kad zvēriņam nav noskaņojuma kontaktēties ar apkārtējo pasauli.
Garastes dzīvespriekam
Domājat, ka tikai cilvēkam viena no baudām ir ēšana? Arī žurkas labprāt mielojas ar visu, kas vien atrodams cilvēka krājumos. Žurka ir visēdāja, tāpēc viņas uzturā nedrīkst trūkt ne liesas gaļas, ne biezpiena, ne olu un piena. Žurkas labprāt ēd arī zaļumus, dārzeņus un augļus. Speciālisti mājas žurku iesaka barot ar speciālo barību grauzējiem. Granulētie maisījumi satur visas žurkas organismam nepieciešamās uzturvielas. Lai gan žurkas labprāt ēd arī sieru, desu un pat saldumus, dzīvnieku pie tiem nevajag pieradināt, jo tas kaitē veselībai. Jāuzrauga, lai žurkas miteklī visu laiku būtu dzeramais ūdens. Ļoti piemērota un daudz higiēniskāka ir automātiskā dzirdinātava, kuru žurka ātri iemācās lietot. Patiesam žurkas dzīvespriekam viņas miteklī vajadzīgas trepītes, resni zari, daudzstāvu laukumiņi un visdažādākie “trenažieri” kāpelēšanai. Tos var ielikt tik daudz, cik ļauj žurkas mājokļa platība. Žurka ātri apgūst visu, ko viņai piedāvā, un ar milzīgu baudu izmanto savu “sporta zāli”.
Multfilmu varoņi būrītī
Neretieša Rolanda Pavliņa istabā no pērnā gada septembra ir divi jauni iemītnieki. Žurki (jo abi ir vīriešu dzimtes pārstāvji) Čips un Deils savus skanīgos vārdus aizguvuši no Volta Disneja multiplikācijas filmas “Čips un Deils”. Rolands stāsta, ka 19. dzimšanas dienā žurkas viņam uzdāvināja draugi: “Viņi jautāja, ko es vēlētos saņemt. Teicu — žurkas. Un viņi manu lūgumu uztvēra nopietni!” Čips un Deils mitinās speciālā krātiņā, bet “brīvsolī” gan viņas nelaiž, jo grauž visu, kas pagadās ceļā. Žurku saimnieks stāsta, ka mīluļi labprātīgi nedodas rokā, viņu notveršanas mēģinājumi parasti beidzas neveiksmīgi, reizēm pat ar kodieniem rokā.
Naktī uzdzīvo
Čips un Deils ir absolūti vienādi žurki, un viņus nav iespējams atšķirt. Deila pakaļkājai trūkst pirkstu, un pat saimnieks savus mīluļus atšķir tikai pēc tā. Žurkulēni lielāko dienas daļu laiskojas vai guļ, toties naktī sarīko pamatīgas “dzīres” — viņi skrien, laižas pa speciālo plastmasas cauruli, un reizēm uzdzīve beidzas ar pamatīgu kautiņu. Kā jau “vīriem”, kuriem jādala viena teritorija. “Sākumā naktī nevarēju iemigt, jo traucēja viņu jautrība būrī, tagad pie trokšņa esmu jau pieradis,” atklāj Rolands. Žurkas ēd speciālo pārtiku, iemācījušās dzert ūdeni no automātiskās dzirdinātavas. Saimniekam vien divreiz nedēļā jāiztīra krātiņš, lai žurku miteklis būtu tīrs un sauss.
(Rakstā izmantoti materiāli no interneta)
