Ir tāda apdzīvota vieta — Gostiņi, kas savlaik bija Pļaviņu pilsētas centrs. Kādreiz mums bija ambulance, savs zobārstniecības kabinets, kinoteātris…
Ir tāda apdzīvota vieta — Gostiņi, kas savlaik bija Pļaviņu pilsētas centrs. Kādreiz mums bija ambulance, savs zobārstniecības kabinets, kinoteātris… Tas viss mums laika gaitā tika atņemts. Palika iespēja vismaz lasīt avīzes un žurnālus, cerējām, ka arī turpmāk lasīsim, bet — nekā! Sestdienas avīzes mums atved svētdienas pusdienlaikā. Darba dienās — vēlā pēcpusdienā.
Mēģināju noskaidrot iemeslu. Izrādās, pieci Gostiņu pastnieki atbrīvoti no darba, bet viņu pienākumus pilda viens autovadītājs. Es saprotu, ka vajadzīga mašīna, lai aizvestu pasta sūtījumus uz laukiem — Ķūģiem, Krievciemu un citām tālākām vietām. Avīzes un korespondenci Gostiņu iedzīvotājiem tagad šķiro Pļaviņu pastā. Vai vienas mašīnas uzturēšana (ja parēķina, ka tai jāpiestāj pie katras mājas) nav dārgāka par algu maksāšanu pastniekiem? Saprotu, ka tas tiek darīts it kā pastnieku drošībai. Un tomēr — vai šo problēmu nav radījis kāds, kurš sēž Rīgā mīkstā krēslā un rada iespaidu, ka viņam galva kūp no “ģeniālām” idejām? Varbūt ar laiku arī Gostiņu pasts mums tiks atņemts?
Es domāju, ka neesmu viena, kurai rūp mūsu pasta nodaļa.
Gostiņiete (autore redakcijai zināma)
