Vai katru dienu televīzijas un radio ziņās uzzinām, ka daudzās pilsētās, īpaši Rīgā, ziemā nosalst bezpajumtnieki, ka arvien garākas ir šo cilvēku rindas pie zupas virtuvēm un daudziem no viņiem patversmēs nepietiek vietu.
Vai katru dienu televīzijas un radio ziņās uzzinām, ka daudzās pilsētās, īpaši Rīgā, ziemā nosalst bezpajumtnieki, ka arvien garākas ir šo cilvēku rindas pie zupas virtuvēm un daudziem no viņiem patversmēs nepietiek vietu. Kāda situācija ir Aizkraukles novadā? Vai arī mums ir cilvēki, kuriem nav savas dzīvesvietas?
Stāsta Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile:
— Aizkraukles novadā bezpajumtnieku nemaz nav. Gadās, ka pilsētā, lai paciemotos pie draugiem, kāds ieklīst no citām vietām.
Aizkrauklē trūcīgās un maznodrošinātās personas nedzīvo ne pagrabos, ne bēniņos, bet 13 cilvēku mīt Dārza ielas 1. un 5. namā, kur nav labiekārtotu dzīvokļu, un sociālajos labiekārtotajos dzīvokļos Spīdolas ielā 18 dzīvo 29 aizkrauklieši. Šie cilvēki ir bezdarbnieki, invalīdi, vientuļie pensionāri, bāreņi un nepilnās ģimenes, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu. Taču gadās arī pārsteigumi — nesen kāda Skrīveru sociālā centra iemītniece atbēga uz Aizkraukli pie drauga, kurš nu ir miris. Arī šai kundzei ir iespēja dzīvot Dārza ielā. Mūsu pilsētā neviena ģimene, ne vientuļš cilvēks nav izlikts no dzīvokļa un atstāts uz ielas. Ja kādam dzīvoklis, piemēram, parādu dēļ arī jāatbrīvo, mums vienmēr ir vieta, kur viņu izmitināt.
Aizkraukles sociālajā centrā jau otro gadu darbojas arī zupas virtuve, kur darbdienās zupu un maizi saņem ap 20 trūcīgo un mazturīgo cilvēku.
Šie cilvēki regulāri saņem arī sociālo palīdzību. Piemēram, Dārza ielā dzīvojošie divreiz gadā saņem pa 60 latiem malkas iegādei.
Dome uzskata, ka patversme Aizkrauklē nav vajadzīga, jo “bomžu” pilsētā nav.
