Skrīveru sociālās aprūpes centrā mīt 95 pansionāri vecumā no 35 līdz 95 gadiem.
Skrīveru sociālās aprūpes centrā mīt 95 pansionāri vecumā no 35 līdz 95 gadiem. Daudziem no viņiem ikdiena ir ļoti rosīga, jo katrs var izvēlēties, ko darīt brīvajā laikā savam priekam un sirdsmieram.
Margaritas Celmiņas teksts un foto
Šogad Skrīveru sociālās aprūpes centram ir jauns direktors — Pēteris Jansons, bijušais Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš kopā ar centra kolektīvu iecerējis jaunus pakalpojumus veco cilvēku un invalīdu aprūpei.
Jauni pakalpojumi
— Mēs piedāvājam pieņemt klientus un aprūpēt viņus laikā no dažām dienām līdz mēnesim. Ja aprūpējamā tuvinieki, piemēram, dodas tālākā ceļojumā vai paši ārstējas, viņi pa to laiku varēs sirmgalvi atvest pie mums.
Otrs mūsu pakalpojums līdzinās “bērnudārzam”. Ja vecu vai slimu cilvēku mājās nevar atstāt vienu, bet pārējie ģimenē strādā, mēs dosim iespēju darbdienās klientu no rīta atvest un vakarā aizvest mājās. Esam no vietējiem skrīveriešiem jau saņēmuši vairākus pieteikumus, — stāsta Jansona kungs.
Tīra sniegu, pat sēžot ratiņkrēslā
Direktoru iepriecina pansionāru aktivitāte ikdienā. Katrs, kurš nav gulošs, cenšas atrast kādu nodarbošanos. Pat tie, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Protams, vairāk darba ir vasarā, kad jāaprūpē lielais sociālā centra augļudārzs, sakņu un dārzeņu lauks, kā arī puķudobes.
Taču rosīgajiem centra iemītniekiem arī ziemā nav garlaicīgi. Kad uzsnieg sniegs, lāpstu ņem rokās un celiņus tīra Pēteris Tumašs, viņš to dara, sēžot ratiņkrēslā. “Nedrīkstu tikai sēdēt vai gulēt. Ja nevaru staigāt, jāvingrina rokas, citādi atrofējas muskuļi, un tad dzīve kļūst pavisam grūta — sāp visas malas,” saka enerģiskais kungs. Arī todien, kad “Staburags” bija centrā, viņš tīrīja sniegu.
Vairāki vīri strādā telpās un vasarā kopj centra apkārtni. Rudenī čakli apkārtnes kopēji bijuši Alvis Skudra ar kundzi Mildu.
Svin jubilejas
Lai pansionāriem būtu vieta, kur sanākt kopā, jaunajā korpusā ierīkota īpaša telpa. Tajā ir nodarbībām un svētku svinēšanai piemēroti lieli galdi, atpūtai domātas mēbeles un dators. Direktors teic, ka nopirks vēl pāris datoru.
Šajā telpā katra mēneša pēdējā otrdienā pansionāri svin dzimšanas dienas un apsveic visus jubilārus. Parasti šajos vakaros sapulcējas tie, kuri vēlas noklausīties Skrīveru mūzikas skolas audzēkņu koncertu. Jaunie mākslinieki jubilejās allaž ir gaidīti.
Katram savs vaļasprieks
Skrīveru sociālās aprūpes centra darba terapijas instruktore Elga Ozoliņa te strādā jau ceturto gadu, un viņa labi zina, kādi talanti un vaļasprieki ir centra iemītniekiem.
— Tie, kuri nevēlas pastaigāties, izmanto trenažierus, spēlē novusu un galda spēles. Vairākas kundzes ada, izšuj un tamborē. Kad viņu darbi sakrājas, veidojam izstādes. Taču ikdienā viņas savus darinājumus dāvina pārējiem pansionāta iemītniekiem, draugiem un tuviniekiem, — stāsta Elga Ozoliņa.
Ada un runā par dzīvi
Čaklākās rokdarbnieces cita no citas mācās jaunus rakstus cimdiem, zeķēm, jakām, sedziņām, galdautiņiem un citiem darinājumiem. Strādājot raisās sarunas, var kavēties atmiņās gan par dzīves laimīgajiem, gan skumjajiem brīžiem.
Košiem musturiem rotātas zeķes parasti ada Ona Kučinska. Viņas kamolu krājumā pārsvarā spilgtu krāsu dzijas. Šai kundzei labi padodas arī svīteru un jaku adīšana. Paulīne Lucijanova un Ruta Kazimire arī ir pieredzējušas zeķu un lielāku darbu adītājas. Taču tikai lielos darbus — daudzkrāsainas jakas un svīterus — ada Larisa Muratova. Adīšana nav viņas vienīgais vaļasprieks. Larisas kundze raksta arī dzejoļus.
Spēlēs teātri
Daudziem pansionāriem ļoti patīk lasīt grāmatas. Centrā ir neliela bibliotēka, kurai grāmatas uzdāvinājuši labvēļi vai atveduši no mājām paši centra iemītnieki.
Elga Ozoliņa iecerējusi pansionāru dzīvi padarīt vēl interesantāku. Lai veidotu dramatisko kopu, viņa pulcinās kopā cilvēkus, kuriem interesē teātra spēlēšana. Pavisam drīz pansionāriem, kuriem tas interesēs, būs iespēja apgūt arī datorprasmi.
