Pat visatbilstošākais darba meklētājs sarunās var izgāzties, ja nemāk pareizi uzvesties.
Pat visatbilstošākais darba meklētājs sarunās var izgāzties, ja nemāk pareizi uzvesties.
Starptautiskā personālatlases kompānija “Korn/Ferry International” visā pasaulē veica savu konsultējamo firmu jeb darba devēju aptauju, kurā centās noskaidrot, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc potenciālais darba ņēmējs neiztur konkursu un tiek atraidīts.
Noskaidroja, ka 36 procenti darba devēju par vislielāko kļūdu uzskata liekvārdību un vispār lielu runāšanu. 22 procenti atzina, ka daudzi cilvēki, kas piesakās vadošos amatos, nepietiekami labi pārzina savu nozari. 16 procentu kandidātiem atsaka, jo viņi ir pārlieku iedomīgi un kaprīzi. Pašiem kandidātiem gan šķiet, ka viņu augstprātīgais tonis darba devēju vērtējumā “cels viņu akcijas”, tomēr dzīvē izrādās, ka tas intervētājus tikai kaitina. Turklāt Krievijā un bijušajās Austrumeiropas valstīs darba devēji joprojām augstu vērtē pieticību un sevis lielīšanu uztver ar skepsi.
9 procenti pārmet darba meklētājiem milzīgu pašpārliecinātību. Tādus cilvēkus parasti “uzķer uz āķa”, pasakot, ka viņi neder konkrētajam amatam. Pašpārliecinātie sāk drudžaini skaidrot, ka viņi ļoti labi der šim darbam, tomēr, kā uzskata personālatlases firmu pārstāvji, īsts profesionālis nekad nesāks pārliecināt kādu, ka der darbam firmā, kurā nav strādājis.
Bieži vien arī pārlieka atklātība tiek vērtēta negatīvi, jo tādi cilvēki šķiet ļoti maigi un tādi, kas nespēj skaidri noformulēt, ko īsti vēlas un ko spēj. Aptaujātie uzsver, ka daudzi kandidāti nemāk par sevi sakarīgi pastāstīt. Iznāk sajaukta neskaidra runa, kas liek domāt, ka cilvēkam ir tikpat slikti strukturēta arī domāšana. Lielākajai daļai ir grūtības sarunā no vispārējām lietām pāriet uz stāstījumu par sevi kā profesionāli.
Ir arī pavisam dumjas kļūdas — daži intervijā atļaujas neformālo leksiku un “sālītus” izteicienus. Mazāka vērība tiek pievērsta literāri nepareiziem izteicieniem, lai gan arī tie tiek ņemti vērā, ja kandidātam grib uzticēt augsta līmeņa vadošu vai prezentējošu amatu. Ja cilvēks meklē darbu ar darbā iekārtošanas biroju starpniecību, tad tur “melnajā sarakstā” nonāk cilvēki, kas izturējuši atlasi, bet pēdējā brīdī atsakās pieņemt darba piedāvājumu. Ar tādiem firmas turpmāk vairs nesadarbojas.
(No interneta)
