Šodien daudziem bērniem un jauniešiem pēdējā skolas diena. Priekšā ilgi gaidītā vasara. Daļai gan vēl turpinās mācību gads, jo jākārto pārbaudījumi un eksāmeni vai jāatkārto zināšanas. Darba pilnas rokas arī skolotājiem, bet visiem kopā aizvadīts kārtējais pieredzes un zināšanu bagāts mācību gads, kurā netrūka arī izaicinājumu un pārmaiņu.
Maija pēdējā nedēļa ir izaicinājums gan skolēniem, gan vecākiem. Vieni ir neizpratnē, kāpēc līdz pat pēdējai maija dienai jāiet uz skolu un jāpiedalās pasākumos, vai pat notiek mācību stundas, lai arī būtu jāgatavojas eksāmeniem?! Cik cilvēku, tik viedokļu. Vieni ar nepacietību gaida brīvlaiku, bet daļa labprātāk pagarinātu mācību laiku. Arī skolās šī pieredze mēdz atšķirties, un prieks ir par nedēļu, kura bijusi piepildīta ne tikai ar pienākumiem, bet arī ar svētku izjūtu.
Tomēr kopumā tas ir tāds liels “burziņš”, kad mainās ierastā kārtība. Problemātiskāks šis laiks ir vecākiem, kuriem aktuāla ir bērnu pieskatīšana. “Jau vasara strādājošajiem vecākiem ir pietiekami liels izaicinājums, un bieži vien arī maija pēdējās dienas skolā. Bērnam tur jābūt dažas stundas, un tā trīs dienas pēc kārtas. Labi, ja vecāki var tam visam izskraidīt līdzi, bet, ja nē?” neizpratnē bija kāda māmiņa. Bērnu pieskatīšana un nodarbināšana visu vasaru daudziem patiešām ir ļoti aktuāla. Kad ar radinieci no citas Latvijas puses runājām par šo tematu, viņa tā arī atzina – vasara pie durvīm, pašiem jāstrādā, bet, ko darīt ar jaunāko klašu bērniem, saprašanas nav. It kā no septiņu gadu vecuma bērni var atrasties mājās vieni, tomēr ne vienmēr mazos skolnieciņus var atstāt bez uzraudzības. Tas ir drošības jautājums, kas pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls. Nav jau tā, ka agrāk bērni mazāk saskārās ar dažādām briesmām, vienkārši šobrīd, manuprāt, tās kļuvušas plašākas un šķietami nemanāmākas.
Veidojas tāds kā apburts loks, ko katrs mēģina pārvarēt pēc savām iespējām. Varbūt tāpēc šogad tik daudzi bērnudārza beidzēji turpinās apmeklēt dārziņu arī vasaras mēnešos. Mūsu novadā, šķiet, situācija nav gluži slikta, jo ir gan bērnu centri, gan dažādas nodarbības un citas aktivitātes. Tomēr nereti pedagogi ceļ trauksmi, ka vecāki izmanto katru iespēju bērnus nodarbināt kaut kur citur, nevis paši ar viņiem pavada laiku. Arī bērniem vajadzīga atpūta un nekā nedarīšana. No savas un citu vecāku pieredzes gan varu teikt, ka tā nedarīšana ātri apnīk gan mazākiem, gan lielākiem bērniem. Un bēdīgākais, ka tad talkā nāk vienīgi viedierīces. Neapšaubāmi tā ir saziņa, ērtums un informācija, bet arī pamatīgs laika un uzmanības “zaglis”, kad nav laika īstiem draugiem un spēlēm. Tas varētu būt turpmāko mēnešu uzdevums katram – biežāk nolikt malā tālruni un palūkoties pasaulē. Lai visiem jauka vasara!
