Nogurums, miegainība, trausli nagi, matu pārlieku liela izkrišana vai sajūta, ka organismam vienkārši pietrūkst enerģijas – daudzi tā dzīvo mēnešiem ilgi un pat neaizdomājas, ka aiz tā var slēpties vitamīnu trūkums. Parasti viss tiek norakstīts uz stresu, pārslodzi vai miega trūkumu. Un jā, dažreiz pie vainas tiešām ir nogurdinoša ikdiena. Taču ļoti bieži organisms mēģina pateikt kaut ko pavisam citu.
Vitamīnu trūkums ne vienmēr parādās pēkšņi. Sākumā tā var būt sausāka āda, biežāks nogurums, grūtības koncentrēties vai sajūta, ka enerģijas līmenis vairs nav tāds kā agrāk. Un tieši tāpēc vitamīnu deficītu bieži nepamana laikus.
Nepilnvērtīgs uzturs, stress, neregulāras ēdienreizes un pārstrādāta pārtika ietekmē to, cik daudz vitamīnu organisms spēj uzņemt. Īpaši aktuāls ir D vitamīna trūkums, kas svarīgs ne tikai kaulu veselībai, bet arī imūnsistēmas darbībai, muskuļiem un pašsajūtai kopumā.
Arī B12 vitamīna deficīts var būtiski ietekmēt organismu. Tas bieži ir saistīts ar nogurumu, nervu sistēmas traucējumiem un vājumu. Savukārt A vitamīna trūkums var ietekmēt ādas veselību un organisma spēju atjaunoties. Arī magnijs ir veselībai svarīga minerālviela, kuras pietiekams daudzums organismā ir būtisks nervu sistēmas, muskuļu darbības un enerģijas vielmaiņas nodrošināšanai, turklāt nereti cilvēkiem šīs minerālvielas ikdienā var pietrūkt.
Šajā rakstā apskatīsim 7 pazīmes, kas var liecināt par vitamīnu trūkumu, un vienkāršus veidus, kā palīdzēt organismam atgūt līdzsvaru un nodrošinātu veselībai nepieciešamo vitamīnu līmeni.
1. Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums
Tu aizej gulēt normālā laikā, no rīta piecelies, bet ķermenis joprojām jūtas noguris. Pēc pāris stundām jau gribas vēl vienu kafiju, un dienas beigās enerģijas nav pat vienkāršām lietām. Taču pastāvīgs nogurums ļoti bieži ir viena no galvenajām pazīmēm, kas var liecināt par vitamīnu trūkumu organismā.
Kad organismā trūkst svarīgu vitamīnu un minerālvielu, ķermenim kļūst daudz grūtāk normāli ražot enerģiju, atjaunoties un uzturēt nervu sistēmas darbību. Rezultātā parādās vājums, miegainība, koncentrēšanās problēmas un sajūta, ka spēka nepietiek pat pēc atpūtas.
Īpaši bieži enerģijas trūkums ir saistīts ar B12 vitamīna deficītu, D vitamīna trūkumu vai dzelzs līmeni organismā. B12 vitamīns ir svarīgs nervu sistēmai un sarkano asins šūnu veidošanai, tāpēc tā trūkums var izraisīt nogurumu, vājumu un pat reiboņus. Savukārt D vitamīns ir būtiski svarīgs ne tikai kaulu veselībai un imūnsistēmas darbībai, bet arī normālam enerģijas līmenim un garastāvoklim.
2. Sausa āda un matu izkrišana
Āda, mati un nagi ir vienas no pirmajām vietām, kur organisms sāk “taupīt resursus”, ja tam trūkst vitamīnu un minerālvielu. Ja organismā nepietiek nepieciešamo vielu, tas prioritāti dod svarīgākajiem procesiem – nervu sistēmai, orgāniem un enerģijas ražošanai.
Īpaši bieži šādi simptomi ir saistīti ar A vitamīna trūkumu, E vitamīna deficītu vai B grupas vitamīnu trūkumu. A vitamīns ir svarīgs ādas atjaunošanai un palīdz uzturēt normālu ādas stāvokli. Savukārt E vitamīns palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, bet biotīns ir ļoti svarīgs matu un nagu veselībai.
Ikdienā tu to pamani, kad mati pēc mazgāšanas paliek ķemmē vairāk nekā parasti, āda kļūst jutīgāka, sausāka vai blāvāka, bet nagi sāk lūst bez iemesla. Un daudzi domā, ka tā ir normāla sezonāla problēma, lai gan tas var būt vitamīnu deficiīts.
Protams, matu izkrišana un ādas problēmas var būt saistītas arī ar stresu, hormonālām izmaiņām vai citiem veselības faktoriem. Taču ilgstošs vitamīnu trūkums ļoti bieži ietekmē ārējo izskatu.
3. Bieža slimošana
Ir cilvēki, kuri šķiet saslimst ar katru vīrusu, kas apkārt klejo. Tikko beigušās vienas iesnas, pēc pāris nedēļām jau atkal sāp kakls vai parādās nespēks. Un bieži tas tiek norakstīts uz aukstu laiku, stresu vai vienkārši sliktu imunitāti.
Imūnsistēmai ir nepieciešama nepārtraukta “degviela”, lai tā spētu normāli aizsargāt organismu. Ja ilgstoši trūkst svarīgu uzturvielu, organisms kļūst daudz jutīgāks pret vīrusiem, iekaisumiem un citām veselības problēmām. Turklāt stress, miega trūkums un nepilnvērtīgs uzturs vēl vairāk samazina organisma spēju atjaunoties.
Īpaši svarīgi ir C vitamīns, D vitamīns un cinks. C vitamīns palīdz aizsargāt šūnas un veicina normālu imūnsistēmas darbību, savukārt D vitamīna trūkums var būtiski ietekmēt organisma aizsargspējas. Cinks palīdz organismam cīnīties ar iekaisumiem un atbalsta normālu šūnu darbību. Ja šo vielu līmenis organismā ir pārāk zems, imūnsistēma vienkārši nespēj strādāt pienācīgi.
Protams, uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, taču noteiktos gadījumos tie var palīdzēt nodrošināt organismam nepieciešamo atbalstu. Jo spēcīga imūnsistēma neveidojas vienā dienā . Tā veidojas no tā, ko organisms saņem katru dienu.
4. Koncentrēšanās grūtības un atmiņas problēmas
Vai tev ir gadījies lasīt vienu teikumu trīsreiz un joprojām nesaprast rakstīto? Vai varbūt ieej istabā un vairs neatceries, ko tur gribēji darīt? Tās ne vienmēr ir tikai vecuma vai noguruma pazīmes – smadzeņu darbība ir cieši saistīta ar to, ko tu apēd.
Ja organismā trūkst vajadzīgo vielu, parādās grūtības koncentrēties un galva šķiet kā balons. Vielas, kas visbiežāk trūkst:
- B12 vitamīna trūkums: bez tā nervu sistēma nevar normāli strādāt, un var parādīties liels nespēks.
- Omega-3 taukskābju trūkums: smadzenēm šie labie tauki ir vajadzīgi, lai sūtītu signālus. Bez tiem domāšana kļūst lēnāka.
5. Muskuļu vājums un krampji
Muskuļu krampji bieži parādās visnepiemērotākajā brīdī – nakts vidū, pēc garākas pastaigas vai pat vienkārši atpūšoties. Viens no biežākajiem iemesliem ir magnija trūkums. Magnijs ir veselībai svarīga minerālviela, kas palīdz nervu sistēmai un muskuļiem normāli darboties. Ja magnija līmenis organismā ir pārāk zems, muskuļi nespēj pilnvērtīgi atslābt, tāpēc var rasties krampji, raustīšanās vai saspringuma sajūta. Tāpēc daudzi izvēlas kādu laiku lietot magnija bisglicinātu, jo organisms to uzņem vieglāk. Arī kālija trūkums var ietekmēt muskuļu darbību un radīt vājumu, savukārt D vitamīna trūkums bieži saistīts ar vispārēju nespēku un muskuļu tonusa samazināšanos.
6. Garastāvokļa svārstības un aizkaitināmība
Dažreiz šķiet, ka nervi vairs netur pilnīgi neko. Kaitina sīkumi, ātrāk uznāk stress, trauksme vai sajūta, ka emocionāli esi pilnībā iztukšots. Un bieži cilvēki domā, ka pie vainas ir tikai nogurums vai saspringta ikdiena. Taču vitamīnu trūkums var ietekmēt ne tikai fizisko veselību, bet arī garastāvokli un nervu sistēmu.
Īpaši bieži tas saistīts ar B grupas vitamīnu trūkumu un D vitamīna deficītu. B vitamīni palīdz nervu sistēmai normāli darboties un ir svarīgi enerģijas ražošanai organismā. Savukārt D vitamīns ietekmē ne tikai kaulu veselību un imūnsistēmas darbību, bet arī emocionālo pašsajūtu.
7. Lēna atjaunošanās un brūču dzīšana
Dažreiz neliels skrāpējums dzīst vairākas nedēļas, zilumi nepazūd ilgi, bet pēc vieglas fiziskas slodzes ķermenis jūtas bezspēcīgs vairākas dienas. Lai ķermenis spētu normāli atjaunoties, tam ir nepieciešamas konkrētas uzturvielas. Ja trūkst vitamīnu un minerālvielu, šūnu atjaunošanās procesi kļūst daudz lēnāki, un organisms daudz grūtāk tiek galā pat ar nelieliem bojājumiem.
Īpaši svarīgs šeit ir C vitamīns, jo tas palīdz kolagēna veidošanai un audu atjaunošanai. Arī cinks ir būtiska minerālviela, kas nepieciešama normālai šūnu darbībai un brūču dzīšanai. Savukārt A vitamīns palīdz uzturēt ādas veselību un organisma dabiskās aizsargspējas.
Ko darīt, ja novēro šīs pazīmes?
Svarīgākais ir neignorēt simptomus un neuzskatīt pastāvīgu nogurumu vai sliktu pašsajūtu par normu. Ļoti bieži organisms jau laikus signalizē, ka tam trūkst svarīgu vitamīnu un minerālvielu.
Pirmais solis ir pārskatīt uzturu un ikdienas ieradumus. Vai uzturā ir pietiekami daudz pilnvērtīgas pārtikas, dārzeņu, olbaltumvielu un produktu, kas bagāti ar vitamīniem? Arī regulārs ēšanas režīms ir svarīgs, jo neregulāras maltītes un nepilnvērtīgs uzturs var veicināt vitamīnu trūkumu.
Dažos gadījumos var palīdzēt arī uztura bagātinātāji, piemēram, D vitamīns, C vitamīns, magnijs vai B12 vitamīns, īpaši, ja analīzes liecina par vitamīna deficītu. Taču uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Svarīgi atcerēties, ka nogurums, nespēks, matu izkrišana, muskuļu krampji vai citas pazīmes ne vienmēr automātiski nozīmē vitamīnu vai minerālvielu trūkumu. Šādas sūdzības var būt saistītas arī ar citiem veselības faktoriem, tāpēc, ja tās saglabājas ilgstoši, atkārtojas vai kļūst izteiktākas, ieteicams vērsties pie ārsta.
Ļoti bieži mēs rūpes par sevi atliekam uz “vēlāk”. Kad būs mazāk darba, vairāk laika vai mazāk stresa. Taču organisms negaida ideālo brīdi. Un patiesībā pārmaiņas bieži sākas ar pavisam mazām lietām – ejot ātrāk gulēt, ēdot normālas pusdienas kafijas vietā, vairāk kustoties. Dzīvot pastāvīgā nogurumā un samierināties ar sajūtu, ka enerģijas pietiek tikai minimumam, nav norma. Ļoti bieži organisms jau laikus mēģina pateikt, ka tam kaut kā pietrūkst, tāpēc ieklausies.
