Maijs pierobežas iedzīvotājiem nesa nemierīgas ziņas – Rēzeknes pusē dūkoņa debesīs, sprādzieniem līdzīgi trokšņi un operatīvo dienestu šūnu apraides paziņojumi nakts vidū visā pierobežā, kas aicināja meklēt patvērumu. Kamēr speciālisti apsekoja naftas uzglabāšanas objektus un meklēja bezpilota lidaparātu atlūzas, sabiedrībā uzvirmoja loģisks jautājums: kāpēc šādi incidenti atkārtojas un vai mūsu pretgaisa aizsardzība ir pietiekami efektīva? Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas portālā Sargs.lv skaidro, ka šī ir jauna realitāte, kurā mums jāmācās dzīvot, kamēr kaimiņvalstīs plosās nežēlīgs karš.

Kāpēc droni nokrīt Latvijā?

Dronu parādīšanās mūsu gaisa telpā nav nejaušība, bet gan tiešas sekas tehnoloģiskajam izrāvienam un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai Ukrainā. Krievija, nespējot efektīvi nosargāt savu kritisko infrastruktūru no ukraiņu triecieniem, izmanto jaudīgas traucēšanas iekārtas. Rezultātā daudzi droni pazaudē vadāmību, to “smadzenes” jeb mikroshēmas tiek bojātas, un tie kļūst par nevadāmiem objektiem, kas lido tik ilgi, kamēr beidzas degviela. “Ukraina ļoti efektīvi sit pa Krievijas vājajām vietām, un Krievija cenšas pretdarboties. Šīs pretdarbības rezultātā atsevišķos gadījumos kaimiņvalstīs ielido droni. Ja kaimiņos notiek karš, tad jārēķinās, ka šķembas lido,” norāda pulkvedis.

Tas nozīmē, ka droni, kas sākotnēji sūtīti uz mērķiem frontē vai Krievijas iekšienē, pēc elektroniskās neitralizācijas sāk dreifēt nejaušos virzienos, šķērsojot arī Latvijas robežu.

Miera laika ierobežojumi un pretgaisa aizsardzība

Sabiedrībā bieži izskan pārmetumi par to, kāpēc katrs drona lidojums netiek pārtraukts jau pie pašas robežas. Tomēr bruņoto spēku taktika miera laikā būtiski atšķiras no aktīvas karadarbības zonas. NBS virsnieks norāda, ka miera stāvoklis uzliek milzīgu atbildību – jebkurš šāviņš vai pārtverts objekts kaut kur kritīs, un pastāv risks, ka tas var notikt apdzīvotā vietā.

“Mēs nevaram šaut pa labi, pa kreisi. Jebkas, ko tu izšauj, kā arī desmitiem dronu atlūzu kaut kādā momentā kritīs zemē – kādam uz galvas. Mēs tieši to arī negribam pieļaut,” skaidro M. Tūtins.

Pretgaisa aizsardzības vienības austrumu Latvijā ir izvērstas, un pēdējie incidenti pierādījuši, ka NBS spēj objektus pamanīt un identificēt. Tomēr, lai objektu droši notriektu, vienībām ir jādodas uz iepriekš identificētām šaušanas pozīcijām, kur netiek apdraudēta civiliedzīvotāju dzīvība vai infrastruktūra.

Tas prasa laiku – no apziņošanas līdz pozīciju ieņemšanai. Turklāt miera laikā armijai ir arī citi uzdevumi, piemēram, valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācība, tāpēc nav iespējams un arī nebūtu lietderīgi katru metru gar robežu nosegt ar nepārtrauktā gatavībā esošiem zenītartilēristiem, uzsver pulkvedis.

Informatīvais karš un “gatavības kultūra”

Incidenti Latgalē ir arī augsne dezinformācijai. Krievijas propaganda, mēģinot attaisnot armijas nespēju pasargāt savus naftas rezervuārus, izplata melus, ka Baltijas valstis “izīrē” savu gaisa telpu ukraiņiem. Pulkvedis Tūtins aicina neiekrist šajās lamatās. “Viņi vienkārši mēģina savai sabiedrībai paskaidrot – kā tas ir iespējams? Viņi nedrīkst stāstīt, ka ukraiņi ir kļuvuši spēcīgāki. Tad nu jāmeklē attaisnojumi, izplatot melus un atrodot “Baltijas fašistus”,” viņš uzsver.

Mums kā sabiedrībai ir jāmācās no ziemeļvalstu piemēra, veidojot noturību jeb “gatavības kultūru”. Tas nozīmē apzināties, ka dzīvojam blakus agresīvam kaimiņam un “pulvera mucai”. Tā vietā, lai ļautos histērijai, katram iedzīvotājam ir jāizdara savs mājasdarbs: jāpārliecinās par 72 stundu somas krājumiem, jāzina, kur atrodas tuvākais pagrabs, un jābūt gatavam rīkoties krīzes situācijā pragmatiski un ar vēsu prātu.

Šo dienu notikumi izgaismoja vēl kādu zīmīgu tendenci – iedzīvotāji sociālajos tīklos un ziņapmaiņas grupās bieži vien cits citu apziņo ātrāk, nekā pienāk oficiālais valsts iestāžu paziņojums. Šī parādība būtu jāuztver nevis kā valsts komunikācijas trūkums, bet gan kā veselīgas, modras un saliedētas pilsoniskās sabiedrības pazīme.

Visaptveroša valsts aizsardzība sākas ar sapratni, ka drošība nav tikai dienestu pienākums, bet gan kopīgs darbs, kurā valsts un iedzīvotāji darbojas kā viena komanda. Tas, ka cilvēki ir vērīgi, ziņo par aizdomīgiem trokšņiem un dalās ar informāciju, palīdz dienestiem reaģēt precīzāk. Šāda modrība un kaimiņa atbalstīšana ir jākultivē kā norma – tā ir mūsu kopīgā drošības vairoga stiprināšana, kurā katra rīcība un katrs savlaicīgs brīdinājums ir neaizvietojams pienesums visas valsts noturībai.

Nobeigumā NBS virsnieks atgādina, ka labākais veids, kā nodrošināt Latvijas drošību ilgtermiņā, ir turpināt atbalstīt Ukrainu. Kamēr Ukraina cīnās, mums ir jābūt modriem, saliedētiem un jāsaprot, ka katra iedzīvotāja atbildīga rīcība ir mūsu kopīgā miera pamats.

Kā rīkoties, ja pēc gaisa apdraudējuma konstatē nokritušu dronu vai iespējamu sprādzienbīstamu priekšmetu?

◆ Netuvojies tam un to nepārvieto! Atkāpies no notikuma vietas vismaz 100 metru attālumā;

◆ tā tuvumā (minimums, 100 metru rādiusā) neizmanto radio, mobilo tālruni, satelītsakarus;

◆ zvani 112, lai informētu par nokritušu dronu vai citu atrasto aizdomīgo priekšmetu.

Avots: “sargs.lv” un VUGD

Kā rīkoties, kad saņem paziņojumu par iespējamu gaisa apdraudējumu?

■ Ja esi iekštelpās, izvēlies vietu, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas;

■ ja atrodies automašīnā – izvērtē situāciju! Turpini pārvietoties līdz drošai vietai vai nekavējoties izkāp, attālinies no ceļa un meklē tuvāko patvēruma vietu;

■ dzirdot sprādziena troksni, paliec iekštelpās un netuvojies logiem un durvīm;

■ ja noticis sprādziens, telpas atstāj tikai pēc atbildīgo dienestu paziņojuma saņemšanas vai ne ātrāk kā 10 minūtes no pēdējā sprādziena brīža;

■ atsākot pārvietošanos, dari to lēnām, izvērtējot pārvietošanās maršruta drošību;

■ uzņemtos foto un video materiālus neievieto sociālajos tīklos, lai neradītu iespēju to izmantošanai dezinformācijā;

■ uz tuvāko patvēruma vietu (piem., pagrabu) vai patvertni dodies tikai tad, ja saņemtajā šūnu apraides ziņā ir norādīts, ka nepieciešams turp doties.