Ceturtdienas plenārsēdē Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par pilnvarojumu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.
Ceturtdienas plenārsēdē Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par pilnvarojumu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Šī nu bija viena no tām reizēm, kad valdošā opozīcija valsēja vienā solī ar kreisajiem, tikai, iespējams, domās katrs savā robežas pusē.
Nacionāli radikālās partijas “Visu Latvijai!” puiši puskaili ziemas spelgonī velti saldējās pie Saeimas nama, aicinot neatdot Krievijai Abreni. Lielvalsts neatteiksies pat no viena grāvja vai meža stigas, ja arī pašai to nevajadzēs. Principa pēc vien. Tā tas gadu desmitiem ir ar Japānai kādreiz piederējušajām Kuriļu salām. Japānai ar Krieviju nav pat miera līguma, un nekas — dzīvo tāpat.
Bet mums, lūk, līgumu vajag, tūlīt un tepat. Igauņi, kuri jau reiz mēģināja tādu noslēgt, saņēma Krievijas akcepta atsaukumu pievienotās deklarācijas dēļ un tagad nemaz nedomā steigties ar nākamo piegājienu. Mēs, latvieši, izrādās, nevaram gaidīt, jo, ko var zināt, kāds būs nākamais Krievijas prezidents! Kāpēc gan mums par to būtu jāuztraucas? Esam taču NATO dalībvalsts, pakalpīgi izpildām visu, ko no mums prasa. Aizsargās taču!
Patiesībā robežu vairāk vajag Eiropas Savienībai. Ja mēs noslēgsim līgumu ar Krieviju, tā vienlaikus būs arī ES robeža, un lietas sakārtosies pašas no sevis. Vēl jau gan nevar zināt, kā viss veidosies. Iespējams, “lielais lācis” Latvijas “mazā zaķīša” pazemīgi pastieptajai ķepiņai vienkārši uzšķaudīs. Par “ēzeļa ausīm”, ko dabūsim Abrenes vietā, jau esam dzirdējuši. Varam sagaidīt arī daudz stiprākus epitetus.
Ja mēs arī atteiksimies no 2 procentiem savas teritorijas, maz cerību, ka Krievija atzīs Latvijas okupāciju, kur nu vēl runāt par kaut kādām kompensācijām. Par to liecina kaut vai nesenā Krievijas ciemiņa Jevgeņija Primakova reakcija uz kāda žurnālista jautājumu, vai Krievija ir gatava atzīt Latvijas okupāciju: “Pat šāda jautājuma uzdošana pasliktinās attiecības ar Krieviju! Nekādas okupācijas nav bijis, un šis jautājums vispār nav apspriežams.” Gatavi piekāpties it visā, mēs Krievijas labvēlību tik un tā nesagaidīsim.
