Viss sākās pie ģimenes ārsta, kad Andziņš tur ieradās uz profilaktisko apskati (tādas tagad ieviestas, turklāt bez maksas).
Viss sākās pie ģimenes ārsta, kad Andziņš tur ieradās uz profilaktisko apskati (tādas tagad ieviestas, turklāt bez maksas). Dakteris apskatīja, kas viņam skatāms, un beigās deva Andžiņam līdzi mājasdarbu — glītus kartona vāciņus aploksnē. Ilgi ārsts pensionāram skaidroja, kas un kā darāms, jo uz vāciņiem visi uzraksti vācu un angļu valodā. Eiropa taču. Andžiņa skolas gados gan bija vienkārši: “zeltam” vajadzēja tikai tukšu sērkociņu kastīti. Žvikt, un gatavs.
Mājās, kas dziļi mežā, uztraukumā drebēdams, Andžiņš gaidīja svēto brīdi, kad nāksies pildīt uzticēto darbu. Tas pienāca tikai otrā rītā. Pagrābis vāciņu, viņš metās uz sirdsmājiņu. Sēdēja, priecājās par saullēktu un svilpoja kā strazds pavasarī. Taču ne ilgi. Ziemas asie pirksti neļāva aizdomāties. Un tikai tad, kad Andžiņš atkal bija ieģērbis salstošo miesu, apjēdza: bet “produkcija”? Lēc kaut uz galvas dziļajā bedrē… Analīzēm taču vajadzīgi paraugi!
Pirmie kucēni jāslīcina. Nākamajā rītā Andžiņš bija gudrāks: devās aiz avenājiem dārza malā un nomīdīja seklajā sniegā laukumiņu. Viss noritēja ātri un labi. Viņš ņēma vāciņus, lai tur attiecīgās ailēs ievietotu savu “ražojumu”. Taču nebija kur novietot vāciņus! Sniegā, vai? Ak, aizmāršība! Kamēr Andžiņš gāja uz istabu pēc ķebļa, viņa “pieturas vietu” apsēda putni un “mantību” izvazāja.
Trešajā rītā, bruņojies ar brillēm, palielināmo stiklu, rakstāmo, neiztrūkstošajiem vāciņiem, pār plecu pārmestu žurnālu galdiņu, līdzīgs alpīnistam pienākuma vergs aizslīdēja gar mājas galu. Tad nu beidzot viņš varēja strādāt kā pulksteņmeistars — ar pinceti un precīzi. Un tā trīs rītus pēc kārtas. Pēdējā reizē, kad Andžiņš, pārlīcis pār galdiņu, kā grāmatvedis pildīja ailes, atnāca sieva.
— Ko tu, vecais, te māžojies? — tā viņa.
— Kuš, mammīt! Eiropa! Tā vis nav latviskā zemītes aršana…
Vēl pēc dienas Andžiņš, aploksni ielicis kabatas portfelī, lai nesaburzās, nesa dakterim pēc Eiropas standartiem izpildīto atskaiti par vēdera izeju…
Bet sapratīs Andžiņu tikai tie, kuri paši šo darbiņu ir veikuši.
