Aizkraukles novada domē pēdējā laikā vēršas daudz zemes īpašnieku ar lūgumu ļaut sadalīt lielākus zemesgabalus vairākos mazos, norādot lietošanas mērķi — vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju celtniecība.
Aizkraukles novada domē pēdējā laikā vēršas daudz zemes īpašnieku ar lūgumu ļaut sadalīt lielākus zemesgabalus vairākos mazos, norādot lietošanas mērķi — vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju celtniecība. Vai tas nozīmē, ka Aizkrauklē turpmāko gadu laikā veidosies jauni privātmāju ciemati?
Pagājušā gada decembrī pieci zemes īpašnieki lūdza Aizkraukles novada domi atļaut sadalīt lielāku zemesgabalu mazākos. Saskaņā ar Aizkraukles novada teritorijas plānojumu 2004.—2013. gadam šie zemesgabali ir mazstāvu dzīvojamo māju apvidū, līdz ar to tiem norādīts viens mērķis — privātmāju celtniecība. Sadalot lielos zemesgabalus mazākos, vairākos īpašumos veidojas arī jaunas ielas.
Veido jaunas ielas
Kaspars Kalnriekstiņš viņam piederošo 0,9 hektārus lielo zemesgabalu “Lejas Ziedi 2” nolēmis sadalīt sešos mazos gabaliņos. Nu šie 0,12—0,18 hektāru mazie pleķīši veidos jaunu ielu, kurai dots nosaukums — Rudens iela. Turpat līdzās 1,2 hektārus liels zemesgabals “Fazāni” pieder Uģim Jansonam. Šo īpašumu plānots sadalīt astoņos līdzīga izmēra gabaliņos, un šajā teritorijā izveidotajai ielai dots nosaukums Madaru iela. Zemesgabali ir Aizkraukles pagasta teritorijā, kaut gan cieši līdzās pilsētas jaunajam rajonam. Tie piekļaujas Baznīcas ielai, un jaunās ielas atzarojas no tās.
Šajā apkaimē nupat sadalīts vēl viens zemesgabals 1,2 hektāru platībā — “Purgaiļi”, kas zemesgrāmatā reģistrēts kā Franča Babāna un Ingas Ābolas īpašums. Tā vietā nu būs astoņi zemes pleķīši, kas domāti privātmāju celtniecībai, un jaunajiem īpašumiem piešķirtas adreses Baznīcas ielā, Smilšu, Mežu un Purgaiļu ielā.
Savukārt Aizkraukles pagastā esošais 1,5 hektārus lielais zemesgabals “Mūrnieki”, kas pieder Igoram Mašalam, tiks sadalīts pat 11 mazākos gabaliņos un veidos ielu ar nosaukumu — Mūrnieku iela. Lielākais zemesgabals Aizkraukles pagastā, ko atļauts sadalīt, ir 9 hektārus lielās “Sniedzes”, no kurām nu radusies Garā iela ar 21 atsevišķu nekustamo īpašumu. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem īpašums pieder Inārai un Rihardam Kublickiem.
Visticamāk — pārdos
“Staburags” sazinājās ar diviem zemes īpašniekiem, lai uzzinātu, vai viņi tiešām būvēs mājas vai zeme sadalīta pārdošanai. Nekustamo īpašumu firmas “Ogres nami” Aizkraukles filiāles vadītāja Inga Ābola stāsta, ka uzņēmums pats Aizkrauklē vienģimenes mājas būvēt negrasās un sadalītie zemesgabali visdrīzāk tiks pārdoti. Pēdējos gados vērojama iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanās — daudzās nozarēs cilvēki pelna arvien vairāk, strādājošie ar stabiliem ienākumiem var izmantot kredītus. Līdz ar to viņi rūpīgāk apsver domu iegūt nekustamo īpašumu, kas ir labs naudas ieguldījums ģimenes nākotnei.
“Tomēr ne katrs, kuram pieder zeme, uz tās tūlīt uzbūvē māju. Pēdējā laikā arī strauji palielinājušās būvniecības izmaksas. Tāpēc pagaidām Aizkrauklē apbūves zemes deficīts nav vērojams. Domāju, paies vairāki gadi, līdz cilvēki, kuri ieguvuši īpašumā zemi, tiks pie jaunas mājas. Tāpēc tuvākajā laikā dzīvokļu cenu kritums nav prognozējams. Aizkraukle strauji attīstās, cilvēki šo pilsētu izvēlas par savu darba un dzīves vietu. Arī jauni cilvēki vēlas kļūt patstāvīgi un grib dzīvot atsevišķi no vecākiem. Tāpēc joprojām aktuāls ir dzīvokļu pieprasījums — īpaši vienas un divu istabu. Taču piedāvājums ir ierobežots. Daudzi vēlas īrēt dzīvokļus, tomēr piedāvājums ir tik mazs, ka izdevīgāk ir ņemt kredītu un nopirkt mitekli,” stāsta Inga Ābola.
Uzņēmējs Uģis Jansons, kuram pieder viens no sadalīt plānotajiem zemesgabaliem, atzīst, ka viņam pagaidām nav konkrētu plānu īpašuma tālākai izmantošanai. Apsvērta gan māju celtniecības ideja, gan iespējamā zemesgabalu pārdošana, taču situācija nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā mainās gandrīz katru dienu, tāpēc atbildēt uz jautājumu, kā zemi izmantos, šobrīd ir grūti.
Jāņem vērā maksātspēja
Lai gan zeme Aizkraukles novadā tiek dalīta, pirkta un pārdota, tomēr celtnieki neprognozē strauju vienģimenes māju celtniecības attīstību. Firmas “RRKP būve” līdzīpašnieks Aigars Kalniņš stāsta:
— Mums savlaik bija iecere piedāvāt klientiem zemesgabalu, uz kura mēs paši uzbūvētu māju. Bijām iecerējuši celt mūra namus. Taču, aprēķinot tikai minimālās mājas celtniecības, piebraucamā ceļa izveides un komunikāciju ierīkošanas izmaksas, tas būtu tik dārgi, ka diez vai mēs spētu māju pārdot. Taču piedāvāt “pliku” namu bez sakārtotas infrastruktūras būtu firmas necienīgi, un klientiem tas sagādātu liekas problēmas.
Rīgā un tās apkaimē varbūt tas ir vienkāršāk, jo tur ir lielāka maksātspēja. Taču būvmateriāli Aizkrauklē maksā tikpat, cik galvaspilsētā, un mēs apzināmies, ka te neviens nepirks māju par tādu cenu kā Rīgā.
Bez latu tūkstošiem nav ko sākt
Kalniņa kungs aicina pašvaldības, lemjot par atļauju sadalīt un pārdot nekustamo īpašumu, vairāk domāt par savu iedzīvotāju aizsardzību. Svarīgi, lai, iegādājoties apbūves zemi, būtu noteikti koplietošanas ceļi un nodrošināta iespēja veidot infrastruktūru, pieslēgties kopējam komunikāciju tīklam. Aizkraukles novada dome šajā ziņā rīkojas tālredzīgi un, pieņemot lēmumus, nosaka — zemes īpašniekam par saviem līdzekļiem jāveic ielu un inženierkomunikāciju projektēšana un izbūve.
Izvērtējot Aizkraukles novada domē pēdējā laikā fiksēto darījumu vērtību, kā arī reklāmās piedāvāto īpašumu cenas, var secināt, ka zeme komercapbūvei Aizkrauklē maksā 16 un vairāk latu par kvadrātmetru. Savukārt mazstāvu namu apbūvei domātā zeme maksā 10—15 latu par kvadrātmetru. Cena atkarīga no tā, kur zeme ir, piemēram, Daugavas krastā tā ir vairāk reižu dārgāka nekā vasarnīcu teritorijā “Lielziedos”.
Internetā un speciālajos preses izdevumos ievietotie nekustamo īpašumu piedāvājumi liecina, ka janvāra vidū 0,27 hektārus lielu zemesgabalu Aizkrauklē, Daugavas krastā, varēja nopirkt par 33,4 tūkstošiem latu. Taču tikai nedaudz lielāku zemesgabalu — 0,36 hektārus — piedāvāja arī par 126 tūkstošiem latu. Neoficiālas ziņas liecina, ka nelielu zemes pleķīti mājas celtniecībai iepretim veikalam “Kukulītis” pārdod par 16 latiem kvadrātmetrā. Līdz ar to, piemēram, 0,15 hektāru liela privātmājas celtniecībai domāta zemesgabala cena varētu būt aptuveni 22—25 tūkstoši latu.
