Bieži vien redakcijā strādājošajiem jāiejūtas psihologa lomā. Cilvēki nāk “izkratīt sirdi” par visdažādākajām tēmām.
Bieži vien redakcijā strādājošajiem jāiejūtas psihologa lomā. Cilvēki nāk “izkratīt sirdi” par visdažādākajām tēmām. Arī Daces kundze (ētisku apsvērumu dēļ nenosaucam īsto vārdu) nenāca kādu apsūdzēt vai tiesāt. Viņas ģimenes attiecības tā samezglojušās, ka sieviete jūtas kā krustcelēs. Daces kundze labprāt uzklausītu “Staburaga” lasītāju viedokli. Varbūt kādai ir bijusi līdzīga situācija.
Dace ar vīru Daini kopā dzīvo jau 30 gadu. Meita un dēls jau patstāvīgi. Nākamajā gadā abi laulātie svinēs 50 gadu jubileju. Vīrs ir ģimenes galvenais apgādnieks, par Daces algu knapi iznāk tikai trīsistabu dzīvokļa īrei un komunālajiem maksājumiem.
Bija šokā
Pirms 10 gadiem, kad vīrs vēl bija neliela uzņēmuma vadītājs, viņam bija nopietns romāns ar kādu medmāsu no kaimiņrajona. Kad Dace to uzzināja, viņa bija šokā — Dacei pat sapnī nebija rādījies, ka vīrs viņu varētu krāpt. Viņi taču katru brīvu brīdi bija kopā! Izmisumā Dace grasījās griezt vēnas, taču no pārsteidzīgā soļa viņu atturēja draudzene.
Vīra “kreiso soli” Dace atklāja pavisam nejauši — pēc kāda pasākuma Dainis mājās pārradās “kunga dūšā”, un, neuzmanīgi ņemot no iekškabatas mobilo tālruni, uz grīdas izkrita vairākas vēstules.
Pēc notikušā Dace jutās kā vīra kāju pamesls, bet aiziet no viņa nespēja. Arī viņš pats to nevēlējās darīt. Sākumā Dace vai ik uz soļa vīram atgādināja viņa grēku, katru aizkavēšanos darbā uzskatīja par sānsoli. Bet ar laiku neuzticības cirstā brūce sadzija, un, šķita, viss atgriezies vecajās sliedēs.
Čau, bumbulīt!
Pirms pieciem gadiem vīra firma bankrotēja, un viņš sāka strādāt par tālsatiksmes autovadītāju. Nereti vīra naktīs nebija mājās, taču viņi bieži sazinājās pa tālruni, un Dacei šķita, ka viņai zināms katrs vīra solis. Viņas uztverē mājās viņš jutās kā miera ostā, kurā vienmēr tika sagaidīts ar siltām vakariņām. Bet, ak, svētā nevainība! Kad vīrs reiz mājās bija aizmirsis telefonu, Dace, atbildot uz zvanu, izdzirdēja dziedošu soprāniņu: “Čau, bumbulīt!”.
Zvanītājas tālruņa numurs Dacei bija zināms: tālruņa sarunu izdrukā numurs ar četriem piecniekiem figurēja ļoti bieži. Kad Dace par to reiz pajautāja, vīrs atteica, ka visas sarunas ir darba lietu kārtošanai.
Man tādu veci nevajag!
Dace, pārsteigta par dīvaino uzrunu, uztraukumā neatbildēja un nolika klausuli. Pēc tam piezvanīja, lai noskaidrotu patiesību. Soprāniņa īpašniece izrādījās varen runīgs sievišķis un bez kādiem kompleksiem atklāja mīlas sakaru ar Daini, kurš par viņu 20 gadu vecāks. Ilze, tā sauca vīra mīļāko, izstāstīja, ka viņai ir divi bērni. Vīru viņa savulaik patriekusi par neuzticību. Diemžēl laimi pie otras sievietes sāniem tā arī nav atradis un tagad klenderējot riņķī, nevienam nevajadzīgs. Izklačojās kā divas draudzenes, sarunas beigās Ilze atvainojās, ka iejaukusies Daces dzīvē, un piemetināja: “Man tādu veci nevajag!”.
Birdina krokodila asaras
Protams, pēc šīs sarunas mājās bija pamatīga izskaidrošanās. Dainis dievojās, ka tie bijuši tikai nenozīmīgi gadījuma sakari, un savu mīļāko zākāja visnepiedienīgākajiem vārdiem. Viņš jutās bezgala vainīgs, zvērēja sākt jaunu dzīvi un pārtraukt attiecības ar Ilzi. Sāka kārtot arī kredītu mājas pirkšanai.
Pagāja divi mēneši, un gada sākums Dacei atnesa kārtējo pārsteigumu. Piezvanījusi Dainim uz darbu, sieva sadzirdēja Ilzes balsi. Viņa teica, ka Dainis piedzēries un aizmidzis. “Saldēdienam” Dacei paziņoja, ka gaidot bērnu no viņas vīra. Taču precēties negrasoties, lai arī mīlot Daini. Ko Dace? Nolēma bez vārda runas izlikt viņu aiz durvīm, bet nu jau atkal kļuvusi neizlēmīga, jo Dainis zvēr, ka mīl tikai viņu, par bērnu viņam esot pirmā dzirdēšana, un tā noteikti neesot taisnība, turklāt Ilze, “tā padauza”, pati karoties kaklā.
Daci tagad plosa divējādas jūtas. No vienas puses, žēl skatīties uz vīru, kurš kā nopērts suns birdina krokodila asaras, no otras puses — brīžiem pārņem tāds naids, ka negribas šo divkosi redzēt ne acu galā, jo sieva jūtas bezgala pazemota. — Neņem galvā, vecim pusmūža krīze, izmanto gadījumu — “izkās” no viņa naudu un aizbrauc kādā ceļojumā! Daudzas taču tā dzīvo, — saka viņai kāda draudzene.
Ja tik ļoti nesāpētu sirds, varbūt arī Dace tā darītu, bet tā ļoti ļoti smeldz… Bērni par notikušo nekā nezina. Teikt viņiem vai ne? Kā dzīvot tālāk? Jautājumi kārtojas garā rindā, un atbilžu uz tiem Dacei pagaidām nav.
