Svētdiena, 31. augusts
Vilma, Aigars
weather-icon
+12° C, vējš 0.79 m/s, R vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Gadadiena zemestrīcei

Šomēnes aprit 186 gadi, kopš Koknesē reģistrēta spēcīga zemestrīce. Tā ir spēcīgākā, kāda jebkad reģistrēta Latvijas teritorijā. Šī Latvijai neraksturīgā dabas parādība pēdējo reizi fiksēta 2005. gada janvārī.

Šomēnes aprit 186 gadi, kopš Koknesē reģistrēta spēcīga zemestrīce. Tā ir spēcīgākā, kāda jebkad reģistrēta Latvijas teritorijā. Šī Latvijai neraksturīgā dabas parādība pēdējo reizi fiksēta 2005. gada janvārī.
Hronikās rakstīts, ka 1821. gada februārī pazemes grūdienu spēks Kokneses apkaimē sasniedzis sešas balles. Naktī Kokneses tuvumā, Bilstiņu muižā, atskanēja stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķēja, ēka līgojās, un no baļķu starpām krita putekļi un sodrēji. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses.
Taču šī nebūt nav vienīgā reize, kad mūsu apkaimes ļaudis zemestrīces dēļ piedzīvojuši nepatīkamus mirkļus.
1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā cilvēki jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā. Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā, bet 1876. gada 2. janvārī — Aizkrauklē. Attālas zemestrīču atbalsis bija jūtamas 1976. un 1977. gadā. 1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31 bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Zemestrīces intensitāte bija trīs balles. 2004. gada septembrī Liepājas apkaimē reģistrēti 3,5 un 3,8 balles stipri pazemes grūdieni. Pēdējo reizi zemestrīce Kokneses apkaimē justa 2005. gada janvārī. Trīcējuši krēsli un galdi, šķindējuši trauki. Savukārt pirmā zemestrīce, par kuru saglabājušās vēsturiskas liecības, 1616. gadā notika Bauskas apkaimē.
Katru gadu pasaulē reģistrē vairāk nekā miljonu pazemes grūdienu, kas ir vidēji 120 grūdienu stundā vai divi minūtē.
Pēc skandināvu speciālistu datiem, Latvijā ik gadu novēro 150 līdz 200 seismisko notikumu. Reizēm Latvijā novērojamas vietējās zemestrīces, tad pazemes ūdeņi izskalo viegli šķīstošus iežus, iegrūst zeme.
Latvijā, par laimi, zemestrīču postījumi nav novēroti. Pagaidām dzīvojam seismiski neaktīvā zonā un izjūtam vienīgi Eiropā notiekošo zemestrīču atbalsis.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri