Aukstais laiks radījis labvēlīgus apstākļus mākslīgā sniega segas veidošanai, taču aizvadītās nedēļas nogalē zemi pārklāja arī bieza dabīgā sniega kārta.
Aukstais laiks radījis labvēlīgus apstākļus mākslīgā sniega segas veidošanai, taču aizvadītās nedēļas nogalē zemi pārklāja arī bieza dabīgā sniega kārta. Līdz ar to Latvijā darbu sākušas gandrīz visas kalnu slēpošanas un snovborda trases, un noilgojušies šo sportaveidu cienītāji steidz baudīt ziemas priekus.
Kopš 23. janvāra darbojas Reiņa trase Turaidā, un turp slēpot brauc ļoti daudz cilvēku. Kaķīškalnā šogad ir par vienu sniega lielgabalu vairāk nekā pērn, un pagaidām sniega segas biezums ir aptuveni 40 centimetru. Pēc nedēļu ilgas gatavošanās darbu sāka Siguldas pilsētas trase, ap kuru jau labu laiku nepacietīgi spietoja slēpošanas cienītāji.
Pagājušās trešdienas pievakarē sāka strādāt Žagarkalna un Cīruļkalna trase Cēsu pusē. Darbdienās pa dienu slēpotāju gan ir nedaudz mazāk, toties pēc pulksten četriem pēcpusdienā viņu skaits ievērojami palielinās. Slēpot var arī trijās trasēs Milzkalnā, un šonedēļ tur atvērs snovborda trasi. Nupat slēpošanas prieki sākās Baiļos Valmierā.
Darbu sākusi arī trase kalnu slēpošanai neraksturīgajā reģionā — Kurzemē. “Lemberga hūtē” slēpošanas trases nobrauciens ir 200 metru garš, darbojas snovborda parks. Šonedēļ sagatavos arī kameršļūkšanas trasi.
Pietiekami daudz sniega, lai varētu uzņemt slēpotgribētājus, sapūsts “Rāmkalnos”. Kalns spēj vienlaikus uzņemt 500 līdz 700 slēpotāju.
Pagājušajā nedēļā kalnu slēpošanas trases sāka darbu arī atpūtas kompleksā “Mežezers” Aiviekstes pagastā. Gan mākslīgā, gan dabīgā sniega pietiek, lai sagatavotu septiņas nobraukšanas vietas. Darbojas divi pacēlāji, izveidots arī speciāls pacēlājs bērniem kalnā, kas domāts mazākajiem braucējiem. “Mežezerā” strādā instruktors, kurš kalnu slēpošanas iemaņas ierāda iesācējiem. Te darbojas firmas “Buru sports” inventāra noma, un šogad ir ne tikai kalnu, bet arī distanču slēpes. Šobrīd veido arī distanču slēpošanas trasi. Plānots ierīkot slidotavu un iznomāt slidas. Trases ir apgaismotas, un tās darbojas katru dienu.
Grūtāk klājas tiem slēpošanas trašu īpašniekiem, kuri gaida dabīgo sniegu. Tāds ir arī Cigoriņš netālu no Pļaviņām. Kalna īpašnieks Viktors Kļeščenogovs stāsta, ka šobrīd Cigoriņā ir apmēram septiņus centimetrus bieza sniega kārta, taču ar to ir par maz. Vajag vismaz 15—20 centimetru. “Mums jācer, ka vēl snigs, lai šogad trases beidzot varētu sākt darboties,” stāsta saimnieks. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi slēpošanai, te, tāpat kā iepriekšējos gados, darbosies gan kalnu, gan distanču slēpošanas trases un varēs nomāt arī atbilstošu inventāru.
