Kokneses bibliotēka svinēja 103. dzimšanas dienu. Svētku dienā pulcējās bibliotēkas apmeklētāji, kurus pārstāvēja daiļais dzimums, pasākumu kuplināja Nata Bramberga un Liene Margeviča, grāmatu “Vienaldzīgo nav” un “Kārumpasakas” autores.
103. bibliotēkas dzimšanas diena bija zīmīga ar to, ka aprit gads, kopš iestādi vada Antra Vasiļevska: “Sāku staigāt, viss kārtībā. Baudīsim! Vienaldzīgo nav un nevar būt!”
Tradicionāli Kokneses bibliotēka dzimšanas dienas pasākumu aizvada ar kādu mākslinieku, tādējādi sarīkojot svētkus arī saviem lasītājiem. Šoreiz ceļu no Cēsu novada uz Koknesi bija mērojušas atraktīvas dāmas Nata Bramberga un Liene Margeviča, grāmatu “Vienaldzīgo nav” un “Kārumpasakas” autores.
Abas ir draudzenes no bērnības, arī viņu mammas bija draudzenes. Liene joprojām dzīvo Cēsu novada Skujenē, viņai pieder bioloģiskā saimniecība, kurā ražo saldos gardumus. Savukārt Nata jau kādu laiku laukus nomainījusi pret Cēsīm.
Lai arī abas uzsvēra, ka nav ne rakstnieces, ne aktrises, ne pavāres un īsti nezina, kas ir “stendaps”, viņu uzstāšanās bija ar lielu humora devu. Par grāmatu “Vienaldzīgo nav” Liene un Nata teic, ka tā nav arī pavārgrāmata. Tajā ir receptes, kas mijas ar teju 60 sulīgiem stāstiem iz pašu dzīves. Bibliotēkā to noteikti nevajag likt nozaru literatūras plauktā, par kuru interese ir retajam lasītājam. Kopš grāmatas iznākšanas abas autores bijušas vairāk nekā 100 vietās. Tā kā izdotas viņu “Kārumpasakas”, tad tiek aicinātas un gaidītas arī skolās.
Kāpēc “Vienaldzīgo nav”? Tāpēc, ka ne receptes, ne stāsti vienaldzīgus neatstāj. Vai starp sanākušajiem ir kāds, kam garšo piena plēve? Dažs labs, jau dzirdot vien, nepatikā noskurinās. Ciemkukulī dāmas atveda sāļās uzkodas, kas vienaldzīgus neatstāja — cepti buļļa pauti un cūku smadzenes. Drosmīgākie nobaudīja arī dzērienu — nevis vermutu, bet “Ver muti”, kam galvenā sastāvdaļa ir ūdens, bet vispār sastāvs ir daudzsološs, iedarbība — uzjautrinoša, sekas — neprognozējamas, tas derīgs tikai līdz rītdienai.
Lienei un Natai ir savs “Facebook” konts “Lauru lapa”, kas ir arī abu kopsadarbības zīmols. Abas bija pieķērušās memuāru rakstīšanai. Tie bija ar bērnības garšas piesitienu — ķīseļi, klimpas un daudz kas cits. Pirmajā ēdienā bija maizīte ar sviestu un lociņiem, saldajā — maizīte ar sviestu un cukuru. Kā tādu nosaukt? Izdomāja, ka tā būs “Lauru lapa”. Tajos laikos, kad ar ēdienu gatavošanu nodarbojās mammas, no garšvielām bija tikai melnie pipari un lauru lapas.
Memuāri ievingrināja roku rakstīšanā. Arvien vēl pārsteigums ir, ka stāsti saules gaismu ieraudzījuši grāmatās. Turklāt tā bijusi sadarbība ar apgādu “Zvaigzne ABC”, kuras vadītāja Vija Kilbloka piedalījusies arī grāmatas prezentācijas pasākumā.
Bibliotēkas dzimšanas dienas pasākumā vienaldzīgo tiešām nebija, jo par to Liene un Nata šajā dienā parūpējās no visas sirds. Ēšana mijās ar smiešanos, “stendaps” ar “sitdaunu”. Dāmas gan bija piemeklējušas šiem vārdiem latvisko versiju — “stāvoklis” un “sēdoklis”.
Kā jau svētkos, neiztikt bez atrakcijām. Tika sarīkota izsole, kurā varēja nosolīt kaķi maisā, un konkursi, kuros vajadzēja uzminēt ēdienus. Ar aizsietām acīm var apēst gan piena plēvi, gan vistas ādu un vārītu burkānu, ko daudzi notur par bieti. Uzminēt tiešām nebija viegli. Tāpat vajadzēja likt lietā iztēli un citas spējas, lai atbildētu uz Lienes un Natas āķīgajiem jautājumiem.
Un kur tad bez dziesmas! Gan viešņas, gan apmeklētājas nodziedāja “Še, kur līgo priežu meži” — caur Cēsu novadu taču tek Gauja!
Un kas gan par jubileju bez kūkas! Šokolādes kūka, kas burtiski kusa mutē, atstājot ne tikai garšas baudījumu, bet saglabājot atmiņā arī visu pasākumu. Lai Kokneses bibliotēkai daudz baltu dieniņu!
