Daudzesietis Leons Upītis ir kaislīgs makšķernieks. Pašlaik gan viņš pie upes neiet, jo, kā pats saka, šobrīd makšķerniekam neesot ko darīt ne virs, ne zem ledus.
Daudzesietis Leons Upītis ir kaislīgs makšķernieks. Pašlaik gan viņš pie upes neiet, jo, kā pats saka, šobrīd makšķerniekam neesot ko darīt ne virs, ne zem ledus.
Izvelk čūsku
— Makšķerēju jau kopš bērnības. Kā jau lielākā daļa laukos dzimušo. Tolaik katrā mazākajā tērcītē bija zivis un vēži, — stāsta Upīša kungs. — Atceros, kopā ar draugu kādas upītes pakrastē meklējām vēžus un vēdzeles. Bāzām rokas alās un vilkām zivis laukā. Kādu reizi sataustīju ko vēdzelei līdzīgu, taču, kad izvilku, šausmās sastingu — man rokā bija odze! Par laimi, nedzīva. Laikam vēzis bija beigto čūsku ievilcis alā, lai pamielotos. Kopš tās reizes vēžus un vēdzeles meklējām tikai zem akmeņiem. Neredzamajās alās rokas vairs nebāzām. Nopietnāk makšķerēšanai pievērsos, kad atgriezos no dienesta armijā. Gandrīz katru brīvdienas rītu devos uz upi.
Labāk ar pludiņmakšķeri
Vaicāts, ar kādu makšķeri vislabāk patīk zvejot, Upīša kungs teic, ka vismīļākā viņam ir pludiņmakšķere.
— Esmu arī spiningojis. Reiz pat ar spiningu izvilku sešas līdakas pēc kārtas sešos metienos. Taču tik un tā noliku šo rīku malā — makšķerēt ar pludiņmakšķeri ir interesantāk. Tā ir kā aizraujoša spēle — kurš kuru piemānīs. Lielākoties braucu makšķerēt uz Dienvidsusēju — tur var vilkt labus raudu un asaru lomus. Savlaik zivju bija vairāk, taču tā ir visās upēs. Makšķerēju arī Iecaviņā, Laucesē, tuvākajos ezeros. Daugavā gan man tik labi neveicas — precīzi jāzina vietas un straumes īpatnības, — stāsta Leons Upītis.
Uz krastu peldus
— Ļoti patīk arī zemledus makšķerēšana. Protams, jāpagaida, līdz uzsalst pietiekami biezs ledus. Ziemas sākumā neiztikt bez vergas. Ja tā viegli izduras ledum cauri, tas nenoturēs arī cilvēka svaru, un bļitkošana jāatliek uz citu dienu vai jāmeklē, kur ledus ir pietiekami biezs.
Uz ledus piedzīvoti dažādi nepatīkami atgadījumi. Bija 8. marts. Bļitkoju karjerā netālu no Aizkraukles. No rīta uz ledus vēl varēja uziet. Saulīte patīkami sildīja, un es nemaz nepamanīju, kā ledus kusa. Pievakarē ledu no krasta šķīra prāva ūdens josla. Par laimi, uz ledus atradu garu koku un, sameklējis seklāku vietu, lēcu ūdenī. Līdz pusei slapjš krastā tomēr tiku ar visu lomu. Vēl nepatīkamākus brīžus piedzīvoju uz Daugavas ledus. Bļitkojām pie Staburaga. Lāgā neķērās, tāpēc nolēmām braukt tuvāk Aizkrauklei. Pie upes bijām devušies ar motociklu. Nolēmām, ka pa ledu braukšana būs labāka. Tā nu trijatā braucām. Pēkšņi lejpus Kokneses braucamais ielūza ledū. Sēdējām līdz vidum ūdenī. Izrādās, ledū neizprotamu iemeslu dēļ bija izveidojusies vairākus metrus dziļa rene. Tā bija pilna ar ūdeni, un virsū uzsalis plāns ledutiņš. Labi, ka renes dibenā ledus bija pietiekami biezs un motocikls neizlūza tam cauri. Citādi būtu noslīkuši. Tā nu sēžam ūdenī. Ledus slidens, netiekam ārā ne paši, nedz varam izcelt motociklu. Te pēkšņi pa ledu lielā ātrumā traucas žigulītis. Tas kā bulta pārlido renei pāri. Tiesa gan, lēciens beidzās bēdīgi. Braucēji krietni sasitās, un kāds ar galvu pat izsita priekšējo stiklu. Taču viņi palīdzēja no ledainās “vannas” izkļūt arī mums.
Lielākā aizmūk
Lielākā zivs, ko Upīša kungam izdevies izvilkt, ir 5 kilogramus smaga līdaka. Taču reiz četrus kilogramus smagu līdaku viņam izdevās izvilkt ar 0,15 milimetru tievu auklu. Jāvelk gan bija ļoti lēni un uzmanīgi. Zivi krastā izsvieda kāds vīrs, kurš tobrīd bija pienācis blakus.
— Lielākās zivis gan parasti noraujas, — saka Leons Upītis. — No neliela plostiņa makšķerēju asarīšus kādā meža ezeriņā. Uz āķa liku nelielas karūsiņas. Lēnām īros uz citu vietu, kad pludiņš pazuda zem ūdens un ietarkšķējās spoles bremze. Piecirtu. Galā bija ļoti liela zivs. Viņa vairākas reizes izlēca virs ūdens. Nekad nebiju redzējis tik lielu līdaku. Kad zivs jau bija pie paša plostiņa, viņa lēca vēl vienu reizi un nokrita uz plosta. Priecīgs metos zivij klāt, taču nepadomāju, ka plosta mala iegrims ūdenī. Zivi gan sakampu, taču viņa spēcīgi uzsita ar asti, piešļakstīja man pilnas acis ar ūdeni un projām bija.
