Pagājušā gada nogalē Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centrs, biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” un laikraksts “Staburags” izsludināja akciju “Labā zvaigzne”.
Pagājušā gada nogalē Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centrs, biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” un laikraksts “Staburags” izsludināja akciju “Labā zvaigzne”. Līdz 6. janvārim, Zvaigznes dienai, aicinājām pieteikt titulam “Labā zvaigzne” savus darbabiedrus, kaimiņus, draugus, radiniekus, kuri ārpus saviem darba pienākumiem veikuši labus darbus, palīdzējuši citiem grūtā brīdī, atbalstījuši, vienkārši iepriecinājuši.
Saņēmām daudz vēstuļu no vairākiem rajona pagastiem un pilsētām. Lielākā daļa no tajās nosauktajiem cilvēkiem rīt pulksten 12 svinīgā sarīkojumā Aizkraukles pilsētas kultūras namā saņems īpaši darinātu balvu “Labā zvaigzne”. Aicināti arī vēstuļu rakstītāji. Šodien laikraksta atvērumu veltām mūsu rajona labestīgajiem cilvēkiem. Diemžēl publicēt varam vien daļu atsūtīto vēstuļu, un arī tās tikai saīsinātā variantā.
Paldies visiem, kuri prata pavērst skatu apkārt, ieraudzīt jaukus cilvēkus sev līdzās un centās labu atdarīt ar labu!
***
Apskaužami aktīvas pat vecumā
Gribu pastāstīt par divām kundzēm, kuras rosīgi darbojas Skrīveru pagasta pensionāru biedrības valdē. Šīm kundzēm ir 75 gadi, taču viņu rosību varētu apskaust pat viens otrs daudz jaunāks cilvēks. Skaidra Siliņas kundze biedrībā ir iesaistījusi visvairāk biedru, kaut viņas aprūpē ir arī tāli laucinieki ārpus Skrīveru centra. Kaut pašai arī nav teicama veselība, viņa apciemo mājās citus pensionārus, paņem zāļu receptes, atnes no aptiekas zāles. Skaidras kundze uzskata, ka palīdzība ir arī pateikts labs vārds un apciemojums, jo tad cilvēks vecumā nejūtas vientuļš.
Brigita Einbergas kundze vienmēr ir aktīvi darbojusies, rīkojusi pensionāru atpūtas vakarus, bet visvairāk nodarbojusies ar labdarības akciju organizēšanu pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada. Viņa pazīst vietējos cilvēkus, zina viņu vajadzības un materiālo situāciju. Brigitas kundze vienmēr atceras pansionātā dzīvojošos vecos skrīveriešus un invalīdus.
Brigitas kundzes mūžs nav bijis viegls, un parasti tie, kas paši izjutuši dzīves sūrumu, vislabāk saprot arī līdzcilvēku sāpes un grūtības.
Jānis Īviņš, Skrīveru pagasta pensionāru biedrības vadītājs
***
Albumi vēsturei
Ierosinām godināt Pļaviņu tautskolas dalībnieci Emīliju Gailīti. Tautskolā viņa darbojas no dibināšanas dienas jau desmit gadu. Viņa ir cilvēks ar daudzpusīgām interesēm un idejām. Viņas ierosinātas un organizētas ir nodarbības par dažādām tēmām, uzaicinot interesantus lektorus. Atsaucīga, izpalīdzīga un darbīga visos tautskolas pasākumos.
Interesanti un aizrautīgi viņa dokumentē Pļaviņu tautskolas darbību. Vairākos albumos savākti un sakārtoti materiāli ar aprakstiem un attēliem. Viņa aktīvi piedalās grāmatu svētkos un dažādu autoru grāmatu atvēršanas sarīkojumos, mīl teātri un ceļošanu.
Pļaviņu tautskola
***
Vienkārši labs cilvēks
Mūsu pagastā “labā zvaigzne” ir Gunārs Ločmelis. Viņam saka paldies aktīvākie pagasta pensionāri, kurus viņš ar savu personīgo “busiņu” vairākkārt vedis ekskursijās pa mūsu mīļās zemītes Latvijas skaistākajām vietām.
Lielu paldies Gunāram teic arī Vīgantes pamatskolas skolēni un skolotāji par vizināšanu gan uz sacensībām, gan mazpulku salidojumiem, gan braucieniem uz teātra izrādēm.
Gunārs, strādādams savā zemnieka saimniecībā, paspēj izpalīdzēt daudziem pagasta iedzīvotājiem ar savu tehniku gan siena sagādē, gan labības nokulšanā, gan graizījumu atvešanā no Jelgavas cukurfabrikas.
Vienmēr smaidīgs, izpalīdzīgs, sirsnīgs — vienkārši labs cilvēks, kurš stingri stāv uz zemes, prot strādāt savā zemnieka saimniecībā un vienmēr gatavs palīdzēt gan vecam, gan jaunam.
Skaidrīte Kubliņa, Staburaga pagasta padomes sekretāre
***
Labestīgā trijotne
Seces pagastā šogad īpaši mirdz trīs “labās zvaigznes” — Alvīne Krilkova, Velta Osāne un Alberts Zarāns.
Alvīne vairākus gadus savus adījumus ir dāvinājusi bērnunamam “Dzeguzīte”. Šogad pagasta trūcīgās ģimenes saņēma viņas adītos cimdus un zeķes. Alvīne “apada” arī visus savus bērnus un mazbērnus, draugus, radiniekus un kaimiņus.
Aktīvais darba mūžs pagājis smagajā slaucējas darbā bijušajā saimniecībā “Sece”. Darba tikums iemācīts arī pašas vienpadsmit bērniem. Vecumdienās Alvīne rūpējas ne tikai par saviem mazbērniem, bet arī par svešiem bērniņiem — tiem, kuriem pietrūkst vecāku mīlestības un gādības, kā neredzams rūķis viņa ada bērniem cimdiņus un zeķītes, kautrīgi neizpaužot savu vārdu.
Veltu dzīves ritējums ir tuvinājis kapiem, kur atdusas viņas mīļie cilvēki. Viņa sakopj un palīdz atrast piederīgo kapus tālu dzīvojošajiem radiniekiem. Katru aizgājēju pavada ar zvanu skaņām un par visiem zina teikt ko labu. Pa Seces ceļu bieži var redzēt ejam sīku, trauslu, bet patiesībā sīkstu un izlēmīgu sievieti, kura no Seces centra dodas uz trīs četrus kilometrus attālo lauku sētu apkopt lopiņus un pēc tam uz kapsētu. Tur viņa kopj kapu kopiņas. Arī mājā un sētā valda kārtība, to viņa iemācījusi saviem bērniem un mazbērniem.
Alberts ar sievu Kallu Atmodas laikā atgriezās sievas dzimtajā pusē Secē. Šī vieta viņiem vienmēr ir bijusi mīļa un dārga. Alberts uzreiz aktīvi iesaistījās pagasta dzīvē, apmeklēja baznīcu. Viņa sirdslieta ir fotografēšana. Draudze novērtēja šo cilvēku un uzticēja viņam draudzes vadību. Viņš sāka ar dokumentu sakārtošanu, tad remontēja baznīcu — jumtu, iekšpusi, mainīja logus, pārmūrēja krāsnis.
Alberts uzskata, ka tas, kas darīts ar Dieva svētību, nāk atpakaļ citās jomās. Viņam tās ir grāmatas — par Latvijas skaistākajām vietām, pilīm un muižām. Alberts ir lepns, ka ir latvietis un dzīvo Latvijā. To apliecina viņa darbi — grāmatas, izremontētā baznīca. Savu sūtību šajā pasaulē uztver kā pienākumu pret Dievu un cilvēkiem.
Ilona Bartkeviča, Māra Liepiņa, Evija Elksne Seces pagastā
***
Kad visu paspēj?
Rakstām savas sieviešu organizācijas — “Neretas papardītes” — vārdā. Gribam labus vārdus teikt par savu vadītāju Mirdzu Brūniņu. Mirdziņa mūs tur kopā un izrauj no ikdienas rutīnas. Viņa organizē pensionāriem dažādus pasākumus, arī teātra un izklaides braucieni ir viņas ziņā. Visu ne uzskaitīt, ne uzrakstīt. Arī pagastmājā ieejot, viņa vienmēr ir smaidīga un laipna, nevienam neatteiks palīdzību. Prieks vērsties pie tādas darbinieces!
Kā un kad viņa visu paspēj? Tas ir tikai viņas ziņā. Ne vienmēr Mirdzas rīkotajos pasākumos mēs aktīvi piedalāmies, bet, neņemot vērā mūsu pasivitāti, viņa nenogurst, un jau atkal kāds sarīkojums ir iecerēts. Viņas vadībā ir uzrakstīti un ieviesti dzīvē nelieli, bet mums, Neretas sieviņām, nozīmīgi projekti. Audēju pulciņā ir iesaistītas daudzas jaunas dalībnieces. Lai mūsu vidū būtu vairāk tādu cilvēku!
Sieviešu organizācija “Neretas papardītes”
***
Neparasts skolotājs
Gribu pastāstīt par savu skolotāju Jāni Eiduku. Jau piecus gadus viņš ir manas klases audzinātājs, arī pirms tam skolotājs ļoti aktīvi visur iesaistījās, jo klasi audzināja viņa sieva Ilona.
Astoņu gadu vecumā saslimu ar epilepsiju. Pēdējos piecus gadus lēkmes ir kļuvušas biežākas un smagākas. Lēkmes lielākoties ir naktīs, taču reizēm arī dienā. Bieži nākas saukt palīgā Pļaviņu ātro palīdzību. Liels paldies māsiņām un šoferīšiem! Neskatoties uz visu, pateicoties skolotāja Jāņa garīgajam un psiholoģiskajam atbalstam, es mācos skolā. Cik spēju, esmu kopā ar saviem klasesbiedriem. Ja jūtos slikti, skolu neapmeklēju, taču zinu, ka ar skolotāja Jāņa atbalstu citā dienā varu iet uz skolu bez bailēm un vainas apziņas. Un tas man ir ļoti svarīgi. Tik cilvēcīgu un labestīgu skolotāju kā Jāni var atrast reti — tā saka mani vecāki. Arī es domāju tāpat. No visas sirds saku skolotājam paldies!
Vēl daudz varētu stāstīt par Jāni Eiduku kā sportistu un treneri. Gan es, gan mana ģimene skolotājam Jānim, viņa tuviniekiem un jaunajiem sportistiem vēlam izturību un gribasspēku.
Gundega Grandāne ar ģimeni Pļaviņās
***
Unikāla personība
Mūsu ikdienas steiga ir “aprijusi” vārdiņu “Paldies!”. Mums gribas visu paspēt, visu uzzināt, visur pabūt, visu redzēt un dzirdēt. Vai mēs bieži iedomājamies par cilvēkiem, kuri mums organizē iespējas kļūt bagātākiem gan garīgā, gan intelektuālā ziņā, palīdz nepazaudēt pamatu zem kājām, saglabā ciešo saikni ar vēsturi? Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma ir viena no unikālajām personībām, kura ārpus sava tiešā darba — muzeja vadīšanas — atrod simts un vienu iespēju tikties ar skolu jaunatni, iesaistot viņus interesantos pasākumos, piemēram, Dzejas dienās, ražas svētkos, Ziemassvētkos un citos pasākumos, kas notiek “Riekstiņos” un organizēti ar lielu mīlestību. Ilze ir viens no lielajiem dzejas skolotājiem, kas neļauj apsūbēt mūsu senču veiktajiem darbiem. Ar savu entuziasmu viņa vienmēr prot spodrināt visu, kas mūsu tautai dārgs un piemiņā turams, uz kura pamatiem jaunatnei būvēt savu nākotnes ēku.
Monika Pavloviča Gricgalē
***
“Apbrīnoju savu mammu”
Es vēlos jums pastāstīt par savas mammas veikto labo darbu, jo uzskatu, ka viņa ir pelnījusi “Labās zvaigznes” nosaukumu.
Mana mamma Daina Užule 2006. gada 27. jūnijā nodibināja biedrību “Mēs no Zaļās zemes”. Radās ideja labiekārtot kapus. Projektā “Aizgājušo mūžu dārzam” Skrīveru pagastā tika labiekārtoti Saules kapi, Vecie kapi un kapliča. Mana mamma ieguldīja ļoti daudz darba un spēka šajā projektā. Tas bija brīvprātīgais darbs, jo viņai par to nemaksāja. Lai sakoptu kapu apkārtni, rīkoja talkas, kurās piedalījās visa mūsu ģimene un arī citi pagasta iedzīvotāji.
Es apbrīnoju savu mammu, jo viņa spēja turpināt darbu arī tad, kad ārstējās Jēkabpils slimnīcā. Viņa visu noorganizēja pa telefonu, un darbi nekavējās. Es vēlētos, lai katram no mums būtu tik daudz spara kā manai mammai, lai palīdzētu veidot labāku apkārtējo vidi. Mamma tagad strādā Skrīveru sociālās aprūpes centrā, kur vajag būt iejūtīgai un rast kontaktu ar pansionāta klientiem.
Baiba Užule, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolniece
***
Paldies, ka tu esi!
Manā pagastā Skrīveros, manuprāt, zelta cilvēks ir Helēna Liepiņa. Viņa mani audzināja. Man ir māte un tēvs, bet ar viņiem man nav tik laba kontakta. Helēna man ir draudzene, omīte, māte un lielā māsa, kas man vienmēr palīdz! Kad viņai ir ļoti maz naudiņas, viņa man atdod pēdējo. Man pagatavo ko gardu, bet pati paēd gandrīz vai tikai sausu maizīti.
Helēnīte mani atbalsta gan morāli, gan materiāli. Kad man ir bail, viņa mani mierina. Viņai nebija daudz naudas, bet tomēr laida mani uz maksas pulciņiem. Viņa atbalstīja arī abus manus brāļus un palīdzēja viņus izaudzināt.
Man nav nekā slikta, ko viņai pateikt, tikai viens — es tevi mīlu, Helēnīt! Es patiesi vēlētos, lai viņa brauktu uz pasākumu. Viņa ir daudz cietusi, bet ir sieviete ar labu sirdi. Paldies, Helēnīt, ka tu man esi! Lai tev laba veselība!
Ilze Liepiņa Skrīveros
***
Ar gludu dzīves rokrakstu
Cik cilvēku, tik rokrakstu dzīves grāmatā. Vienam tas kā skaldīt saskaldīts, otram — līkumains kā upes tecējums, citam — gluds, taisns, viegli izlasāms.
Sieviete ar šādu — gludu un taisnu — dzīves rokrakstu itin bieži šķērso manu dzīves ceļu. Viņa ir kāda medicīnas darbiniece, kura ik rītu dodas uz darbu Rīgā un pēc saspringtas darbadienas pārrodas mājās nogurusi. Varbūt pat kāda sāpe krūtīs sūrst, bet, ja kāds lūgs palīdzību nestundā, nekad neatteiks padomu un, ja iespējams, sniegs palīdzīgu roku. Tāda ir bezgala dāsnā, jaukā Laila Einberga no J. Purapuķes ielas Skrīveros. Rasma Pētersone Skrīveros
***
Mūsu Veltiņa
Pensionāre Velta Balode šobrīd dzīvo lauku mājās Zalves pagasta “Liepniekos”. Visu savu mūžu Veltas kundze dzīvojusi šajā pagastā. Zalvē nav tāda cilvēka, kurš par Veltu Balodi varētu teikt kādu sliktu vārdu. Visi aptaujātie iedzīvotāji apgalvoja, ka Velta ir pelnījusi “Labās zvaigznes” titulu. Ne velti visi, kas pazīst Veltu Balodi, sauc viņu par Veltiņu.
Visu dzīvi Veltiņa nesavtīgi, bez atlīdzības ir atbalstījusi tos cilvēkus, kuri pieņēmuši viņas palīdzību. Veltiņa vienmēr ir rūpējusies par vientuļajiem ļaudīm, uzņemot viņus arī savās mājās pastāvīgai dzīvei. Arī šobrīd Veltiņa bez atlīdzības aprūpē vientuļu pensionāri.
Ļoti daudz savas sirds dāsnuma Veltiņa dod Zalves evaņģēliski luteriskajai draudzei. Saule spīd vai lietus līst, viņa dodas uz Zalves draudzes lūgšanu vietu vecajā pagasta ēkā. Daudziem Zalves jauniešiem un bērniem Veltiņa ir palīdzējusi meklēt ceļu pie Dieva. Kaut Latvijā būtu vairāk tādu cilvēku kā mūsu Veltiņa!
Janīna Laimiņa Zalves pagastā
***
Rīta zvaigznes starojums
Skrīveros nepilnu gadu aktīvi rosās senioru deju grupa “Īve”, kurā dāmām apgūt dažādas dejas māca jauna, enerģijas pilna vadītāja Inese Eriņa. Jau no pašiem pirmajiem mēģinājumiem “Īves” dejotājas bija spara un apņēmības pilnas un neilgā laikā apguva ne tikai vairākas Eiropas valstu dejas, bet arī pašas par saviem līdzekļiem sarūpēja svētku tērpus, lai godam pārstāvētu Skrīveru pagastu senioru deju kolektīvu festivālā Jūrmalā.
Patīk mums dejot! Mēs, dejotājas, esam priecīgas, ka vadītāja Inese Eriņa kā “rīta zvaigzne” iemirdzējās mūsu pagastā, lai rosinātu cilvēkus priekšlaikus nepadoties nogurumam, skumjām, neļauties mazvērtības kompleksiem un veselības problēmām.
Pateicoties Ineses starojumam, arī mēs, dejotājas, esam sasparojušās un jūtamies kā mazas “vakara zvaigznītes”, kuras izstaro kaut nedaudz gaismiņas ne tikai dejā. Labprāt iesaistāmies arī sociālā centra un pensionāru padomes rīkotajos labdarības pasākumos, lai kaut īsu brīdi iepriecinātu vecos vientuļos cilvēkus.
Nāciet līdzi! Labprāt sadosimies rokās ar citu pagastu ļaudīm. Arī jūs varat darīt daudz laba, jo katrā pagastā noteikti mīt dažādu lielumu “labās zvaigznes”.
Deju grupas “Īve” vārdā — D. Muižniece
***
“Jāaiziet pie Inesītes!”
Kad zvaigžņotā naktī paskatāmies debesīs, redzam lielākas un mazākas zvaigznītes, un katrai ir sava vieta un nozīme. Tāpat ir ar cilvēkiem — ir lielas zvaigznes un ir maziņas. Lielās mēs pamanām ātri, taču mazās bieži vien zinām, bet piemirstam. Valles veterinārajā aptiekā strādā tāda maza zvaigznīte Inesīte — Inese Zalaka. Neliela auguma, trausla sieviete, vienmēr sakopta. Pēc izglītības veterinārā feldšere un strādā tajā vietā, kur ir viņas sirds, pilna dzīvnieku mīlestības. Raugoties uz viņu, jābrīnās, kur radās spēks, lai mainītu savu dzīvi, saglabātu veselību un vienmēr būtu laipna, runājot ar jebkuru cilvēku?
Lauku cilvēkiem bieži vien ir tādas sīkas vajadzības, bez kurām nu nekādi nevar iztikt: nepieciešams kāds tālruņa numurs, padoms, atbalsts jauniešiem problēmsituācijās, kāds netiek uz mājām, kādam saimnieces prombūtnes laikā jāpabaro lopiņi, jāizslauc gotiņa vai kaza. Inesīte ir gan kopusi lopiņus, gan ar savu auto braukusi un vilkusi ārā citus auto, gan bridusi līdz jostasvietai pa sniegu, lai aiznestu benzīna kannu kādai ieputinātai mašīnai… Visu jau nemaz nevar uzrakstīt. Un bieži cilvēki saka: “Jāaiziet vēl pie Inesītes!”. Tā ir vieta, kurp gribas aiziet kaut parunāties.
Vai viņai pašai vienmēr ir viegli? To mēs bieži vien nezinām un par to pat nepadomājam.
Silva Bērenfelde Vallē
***
Neprasa, kas par
to būs
Mēs akcijai “Labā zvaigzne” piesakām mūsu sieviešu kora “Daudzeva” koristi Rasmu Kļaviņu. Viņa strādā savā saimniecībā, bet viņas dāsnums un izpalīdzība nav atsverami ar materiālajām vērtībām. Ar personīgo mašīnu viņa svētdienās atved un aizved dziedātājas no Jaunjelgavas un nekad neatsaka palīdzēt arī citos gadījumos, neņemot nekādu atlīdzību. Viņu vienmēr atbalsta arī vīrs Zigurds.
Šie cilvēki nav nekādi bagātnieki, bet viņiem piemīt mūsdienās retā īpašība — labsirdība un izpalīdzība, nekad neprasot: “Kas man par to būs?”.
Ilze Gaidele, sieviešu kora “Daudzeva” diriģente
Elmīra Matule, kora vecākā
***
Dāvā mums dvēselēm
baltākus spārnus,
Lai gaišāki sapņi mums
sirsniņas pilda.
Dāvā mums vieglus un
mierīgus soļus,
Kurus ejot gads nākamais
jāpiepilda.
Dāvā mums jauku un
sniegotu rītu
Un prieku, lai cilvēki
pasmaidītu.
Dāvā mums katram stariņu
saules,
Lai sniegos kādu ziediņu
sasildītu.
Ārija Āre
