Kopš 2004. gada Ministru kabineta noteikumi paredz, ka darba devējiem uz obligāto veselības pārbaudi jāsūta strādājošie, kuriem darbā ir veselībai kaitīgi apstākļi.
Kopš 2004. gada Ministru kabineta noteikumi paredz, ka darba devējiem uz obligāto veselības pārbaudi jāsūta strādājošie, kuriem darbā ir veselībai kaitīgi apstākļi. Tikai ne visi darba devēji, slēdzot darba līgumu, strādājošos par to informē.
Pārbaudes nepieciešamību komentē Aizkraukles slimnīcas direktora vietnieks medicīnas darbā Ziedonis Mauliņš.
Katrai profesijai sava bīstamība
— Darba devējiem jāatbild par strādājošo drošību un veselības saglabāšanu. Piemēram, celtniecībā nevar strādāt cilvēki, kuri baidās no augstuma, ja organismā ir trūces, labdabīgie audzēji, perifērās nervu sistēmas un citas slimības.
Autovadītājiem veselībai traucē ilgstošā vibrācija, sēdēšana vienā pozā, redzes sasprindzinājums, aukstums vai karstums vadītāja kabīnē un daudzas citas lietas.
Ministru kabineta noteikumos paredzēts, kādi ārsti kaitīgos apstākļos strādājošajiem jāapmeklē. Visiem pacientiem šie izmeklējumi nav vienādi, — saka Mauliņa kungs.
Lai neveidotos rinda
Veselības pārbaudes Aizkraukles poliklīnikā notiek otrdienās. Nereti uz tām ierodas ļoti daudz apmeklētāju, tāpēc ilgāk jāgaida rindā. Tas rada gan pacientu, gan medicīnas darbinieku neapmierinātību. Cilvēki steidzas, jo viņiem ātrāk jāatgriežas darbavietā.
Mauliņa kungs domā, ka vislabāk būtu, ja uzņēmumu vadītāji pieteiktu savus cilvēkus pārbaudei laikus. Tad neveidotos garas rindas, un tajās nebūtu jāpavada vai visa diena.
Slimības neatklāj
Ārsts atzīst, ka diemžēl pacienti ne vienmēr atklāj, kas viņiem kaiš. Kaut arī klepo vai kas sāp, lai nezaudētu darbu, daudzi to noklusē.
Ziedonis Mauliņš atceras, ka pagājušā gada sākumā pārbaudīts jauns vīrietis, kurš neteicis, ka jau mēnesi klepo. Diemžēl tā bijusi ļaundabīgā audzēja pazīme, jo šis vīrietis pēc dažiem mēnešiem nomiris ar plaušu vēzi. Ja viņš būtu atzinies, ka klepo, ārsts noteiktu rentgena un citus izmeklējumus un ļauno slimību pamanītu krietni agrāk. 2005. gadā veselības pārbaudēs ārsti pacientiem atklājuši desmit ļaundabīgo audzēju. Diagnosticēts gan resnās zarnas, gan prostatas vēzis.
— Ja pacients ārstējas kādā klīnikā un viņam ir izmeklējumu rezultāti, būtu vēlams paņemt tos līdzi uz veselības pārbaudi, lai mēs zinātu, kāda diagnoze ir šim cilvēkam.
Vakcinēšanās nav bērnu spēle
Cilvēkiem beidzot vajadzētu sākt nopietni domāt par vakcinēšanos pret dažādām slimībām. Obligāti pret difteriju, jo šo vakcīnu apmaksā valsts. Kad veselības pārbaudes komisijā interesējamies par vakcinēšanos, tikai retais par to zina. Pret citām vakcīnām ir dažāda attieksme. Veselību garantē gan vakcinēšanās pret gripu, gan pret ērču encefalītu.
Veselības pārbaudes komisija, apskatot klienta medicīnas karti, redz, kādi izmeklējumi un vakcinēšana veikta vai kāda hroniska saslimšana viņam diagnosticēta. Tad mēs varam secināt, vai cilvēks var strādāt veselībai kaitīgos apstākļos.
Vieglprātība nevietā
Daudzi cilvēki apbrīnojami vieglprātīgi izturas pret paaugstinātu asinsspiedienu. Pārbaudot nereti redzam, ka ar tik augstu asinsspiedienu pacientam tūlīt jāsāk ārstēties stacionārā, bet viņš paziņo, ka jūtas labi un nekādu sūdzību nav.
Šādi cilvēki ir potenciālie insulta slimnieki, un viņiem nekavējoties jāsāk ārstēties. Uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem, kuriem ir bronhiālā astma vai epilepsija. Viņi nedrīkst strādāt tur, kur daudz putekļu, kur ir elektroierīces, darbs augstumā un tamlīdzīgos apstākļos, — atzīst Ziedonis Mauliņš.
***
Fakts.
2006. gadā Aizkraukles poliklīnikā veselības obligāto pārbaudi veikuši 1083 cilvēki no 82 darbabavietām. Dažas no tām nav Aizkraukles rajonā.
