Aizkraukles novada dome pagājušā gada nogalē saņēma vairākus iesniegumus no privātpersonām, kuras vēlas privatizēt zemi.
Aizkraukles novada dome pagājušā gada nogalē saņēma vairākus iesniegumus no privātpersonām, kuras vēlas privatizēt zemi, kā arī divu firmu — SIA “JS riska vadības grupa” un SIA “BMS Tehnoloģija” — pieteikumus privatizēt “Aizkraukles siltumu”, “Aizkraukles ūdeni” un namu apsaimniekošanas uzņēmumu “Lauma A”.
Saglabā nomas tiesības
Aizkraukliete Elza Sīpola domē iesniedza privatizācijas ierosinājumu zemesgabalam Enerģētiķu
ielā 6. Zeme pieder pašvaldībai, bet kundze, kurai mūžs iesniedzies jau devītajā gadu desmitā, no tās nomā divus zemesgabalus, kur iekopts mazdārziņš. Vienu no zemesgabaliem viņa vēlas privatizēt, saglabājot tā izmantošanas mērķi. Aizkraukles novada dome jau pagājušajā gadā šo zemesgabalu iekļāvusi neprivatizējamo sarakstā, un tas rezervēts zaļās zonas saglabāšanai un tiem pašiem mazdārziņiem, tāpēc nolemts šo zemesgabalu privatizācijai tomēr nenodot. Protams, Sīpolas kundze arī turpmāk var izmantot nomāto zemi.
Cer kaut ko dabūt uz labu laimi
Divas privātpersonas — Igors Jasulovičs un Aivars Līcis—Līcītis — bija noskatījušas vienus un to pašus zemesgabalus: Jaunceltnes ielā 28 (1,2 ha), Enerģētiķu ielā 27 (5 ha) un Dzelzceļa ielā 3 (1,7 ha), taču nedabūja nevienu no tiem. Aicināts paskaidrot, kāds ir zemes privatizācijas mērķis, Igors Jasulovičs visiem gabaliem norādīja vienu un to pašu — būvēt daudzfunkcionālu ēku veikaliem, birojiem, izstāžu zālei, sakopt teritoriju un ierīkot bērnu rotaļu laukumu. Privatizācijas komisijas sēdē viņš neieradās, tāpēc viņa cēlos mērķus deputāti tomēr apšaubīja. Savukārt Aivars Līcis—Līcītis vispār nepapūlējās sniegt atbildi par nolūkoto zemesgabalu izmantošanas nodomiem.
Tā kā arī šie zemesgabali iekļauti neprivatizējamo sarakstā, dome nolēma tos nepārdot. Pagājušā gada septembrī pieņemtais domes lēmums paredz, ka zeme Jaunceltnes ielā 28 rezervēta jaunas katlumājas būvniecībai, Enerģētiķu ielā 27 — jaunas ūdens ņemšanas vietas ierīkošanai iedzīvotāju apgādei ar ūdeni, zeme Dzelzceļa ielā 3 rezervēta sakarā ar Pļaviņu HES pārgāznes būvniecību.
A. Līcis—Līcītis savā privatizācijas pieteikumā bija ierakstījis vēl vairākus zemesgabalus: “Dūņas” (1,5 ha), “Zvaigznītes” (1 ha), kā arī vienu gabalu Nomales ielā, bet vēlāk šīs teritorijas privatizācijas pieteikumu viņš atsauca. Taču arī “Dūņas” un “Zvaigznītes” ierakstītas zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašums un paredzētas iedzīvotāju atpūtas zonai, saglabājot to kā Daugavas aizsargjoslas dabas pamatni.
Aizkraukles novada domes privatizācijas komisijas vadītāja Lidija Zībārte piebilst, ka, tiekoties ar šiem privatizācijas ierosinātājiem, radies priekšstats — viņi nosauktos zemesgabalus dabā nav pat redzējuši, un viņiem nav konkrētu nodomu to izmantošanai. Ir tikai vēlme uz labu laimi kaut ko dabūt, jo jebkurš nekustamais īpašums mūsdienās ir vērtīgs ieguvums.
Labs viss, kas vēl nav nopirkts
Vēl interesantāki bija divu firmu privatizācijas pieteikumi. SIA “JS riska vadības grupa” vēlējās privatizēt uzņēmumus “Aizkraukles ūdens” un “Aizkraukles siltums”, bet uz namu apsaimniekošanas uzņēmumu “Lauma A” pretendēja ne tikai šī firma, bet arī SIA “BMS Tehnoloģija”.
Kāpēc gan šie uzņēmumi ir tik iekārojami divām Rīgas firmām? Vai tiešām komunālo pakalpojumu sniedzējas — pašvaldības sabiedrības — šodien strādā tā, ka kļuvušas par iekārojamu biznesa objektu? Taču, izrādās, abām firmām, īpaši firmai “JS riska vadības grupas”, vienkārši ir nepārvarama kāre privatizēt visu, kas vēl nav nonācis kāda privātīpašnieka rokās.
Meklējot internetā informāciju par šo uzņēmumu, atklāju, ka “JS riska vadības grupa” ierosinājusi arī “Daugavas” stadiona, Rīgas cirka, Krievu drāmas teātra, Leļļu teātra, bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda”, kā arī daudzu citu valsts un pašvaldības objektu, tajā skaitā arī Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas, privatizāciju. Ar vairākiem desmitiem objektu šai firmai izrādījies par maz, tās “apetīte” bijusi tik liela, ka tā iekārojusi pat Finanšu ministrijas ēku. Firmas darbība neaprobežojas tikai ar Rīgu. Kaimiņu rajonos — Bauskā un Jēkabpilī — tā gribējusi privatizēt namu apsaimniekošanas uzņēmumus, bet Jūrmalā bija gatava savā īpašumā iegūt ne tikai Dzintaru koncertzāli, bet pat ātro palīdzību.
Šāda privatizācijas pieteikumu bārstīšana pa visu Latviju neko labu par uzņēmumu neliecina un rada par to nenopietnu iespaidu. Reti kura pašvaldība noticēs, ka šī firma patiešām spētu pabeigt visas ierosinātās privatizācijas lietas. Nevienu no iekārotajiem objektiem šī firma nav ieguvusi, jo gan pašvaldības, gan valsts visus šos objektus atstājušas savā pārziņā.
“Miljonāre” ar parādiem
Internetā atrodamā informācija liecina, ka SIA “JS riska vadības grupa” reģistrēta 2005. gada pavasarī Rīgā, Ausekļa ielā. Tās pamatkapitāls ir 2100 latu. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un valdes locekle ir 1974. gadā dzimusī Jeļena Šuškeviča. “JS riska vadības grupa” darbības joma ir tūrisms, kurjerpakalpojumi un darījumi ar nekustamo īpašumu.
Laikraksts “Vakara Ziņas” 2006. gada nogalē jautāja: “Kas ir JS?” un pats atbildēja: “Tā ir Jeļena Šuškeviča. Savā pamatdarba vietā — “BDO Invest Rīga” — Jeļena ir biznesa vērtēšanas nodaļas priekšniece. Šajā auditorkompānijā Šuškevičas kundze strādā jau ilgāku laiku un tiek uzskatīta par zinošu speciālisti, paralēli tiešajiem pienākumiem Jeļena rūpējas arī par jaunatnes izglītošanu — lasa lekcijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Tiesa gan, miljonus un miljardus vērtus plānus lolojot, Šuškevičas kundzei ir aizmirsies samaksāt savas SIA pamatkapitāla (reģistrēts 2100 latu) parādiņu 1050 latu vērtībā, bet tas jau tāds sīkumiņš bez jebkāda nopietna riska.”
Firma “BMS Tehnoloģija” likās nedaudz nopietnāka. Komercreģistru apkalpojošā “Lursoft” datubāze liecina, ka tā dibināta 2000. gada septembrī Rīgā, Raunas ielā. Firmas pamatkapitāls ir 686 tūkstoši latu, īpašnieks un valdes loceklis — 1968. gadā dzimušais Andrejs Blažko. Darbības veidi — datori un ar tiem saistītas darbības, darījumi ar nekustamo īpašumu, būvniecība, finanšu starpniecība, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana u. c. Firma ne tikai ierosinājusi vairāku objektu privatizāciju, bet arī piedalījusies izsolēs un vairākus objektus savā īpašumā arī ieguvusi.
Siltums un ūdens domes ziņā
Aizkraukles novada dome noraidīja abu šo firmu privatizācijas pieteikumus. Domes izpilddirektors Einārs Zēbergs skaidro: “Pašvaldības uzdevums ir gādāt, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti komunālie pakalpojumi, un to, protams, var darīt arī privātuzņēmumi. Tomēr mēs uzskatām, ka visi šie uzņēmumi, kuros kapitāldaļu turētāja ir pašvaldība, strādā labi, darbojas sabiedrības interesēs un nodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Mēs uzskatām, ka šo objektu privatizācija ir nelietderīga, tāpēc ierosinājumus noraidījām.”
Arī SIA “Aizkraukles siltums” valdes priekšsēdētājs Aivars Aldermanis uzskata, ka uzņēmumiem, kuri piegādā iedzīvotājiem ūdeni, siltumu, sniedz citus komunālos pakalpojumus, tomēr vajadzētu būt pašvaldības pārziņā. “Ja šis uzņēmums kļūs par privātfirmu, iedzīvotājiem par siltumu noteikti būs jāmaksā pavisam cita summa. Protams, arī siltuma ražošana var būt privāts bizness, jo klienti būs vienmēr — gan iedzīvotāji, gan juridiskas personas. Taču uzņēmējs gribēs vairāk nopelnīt, tāpēc par savu pakalpojumu prasīs vairāk. Pašreiz, ja uzņēmums arī strādā ar peļņu, tā paliek uzņēmumā, nevis tiek sadalīta tā īpašniekiem dividendēs. Tāpēc varam iedzīvotājiem piedāvāt lētāku pakalpojumu,” saka Aldermaņa kungs.
