Ministru prezidents Aigars Kalvītis nolēmis lūgt Saeimas Ārlietu komisiju, lai tā sagatavotu likumprojektu, kas pilnvarotu premjeru parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis nolēmis lūgt Saeimas Ārlietu komisiju, lai tā sagatavotu likumprojektu, kas pilnvarotu premjeru parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ļoti tuvu šim mērķim bijām jau 2005. gadā, taču toreiz Krieviju saniknoja Latvijas lēmums pievienot tam vienpusēju deklarāciju, atzīstot 1920. gada miera līgumā noteikto, ka Abrene ir Latvijas sastāvā.
Nu Latvija kā neatlaidīgs precinieks gatavojas iekarot Krievijas sirdi ar otro piegājienu. Lai to izdarītu, kā triku meistaram jāžonglē uz naža asmens — jāpanāk, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Tēlaini runājot, politiķi šobrīd brauc vienlaikus divos vilcienos pretējā virzienā — vieni paziņojuši, ka Latvija neatteiksies no 1920. gada miera līgumā ar Padomju Krieviju paredzētā, otri, tāpat kā Ministru prezidents, norādījuši, ka Abrenes atgūšana nav reāla.
Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, pamatojot to ar 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija.
Intervijā Latvijas Televīzijai Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs bija bezgala priecīgs par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša piedāvāto robežlīguma risinājumu. Pēc tā parakstīšanas Latvija būšot īsta laimes zeme!
Politiķu domas par līguma parakstīšanu ir krasi atšķirīgas. To dzirdējām karstajā diskusijā televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Vieni domā, ka mums Abrene nav vajadzīga — no tās vairāk sliktuma nekā labuma, otri — ka jāpilda Satversme, kurā noteikts, ka Latvijas teritoriju var mainīt tikai ar visas tautas piekrišanu.
Pagaidām gan maz cerību, ka valstsvīri grasītos rīkot referendumu. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga publiski paziņojusi, ka konstitūciju var dažādi interpretēt. Taču to, kas īsti Krievijai padomā, uzzināsim tikai vēlāk, jo tās rīcība bieži vien nav prognozējama.
