Daudzeses pagastā, autoceļa Sērene—Kalnieši, malā, pavisam nesen noticis kas prātam neaptverams — pagaidām nenoskaidroti vandaļi izrakņājuši un, iespējams, arī aplaupījuši Otrā pasaules kara karavīru kapus.
Daudzeses pagastā, autoceļa Sērene—Kalnieši, malā, pavisam nesen noticis kas prātam neaptverams — pagaidām nenoskaidroti vandaļi izrakņājuši un, iespējams, arī aplaupījuši Otrā pasaules kara karavīru kapus, apbedījuma vietā atstājot bedres un izmētātus kaulus.
Priežu audzītē, tikai pārdesmit metru no autoceļa, vēl pirms vairākām dienām bija redzamas dzeltenu smilšu kaudzes, bet starp tām cilvēku kauli un galvaskausi. Šajā vietā Otrā pasaules kara laikā apglabāti vācu armijas karavīri. Ko kapos meklēja vandaļi, var tikai minēt, jo kritušajiem, kuri šeit apglabāti, kapā līdzi bija vien viņu apģērbs un metāla identifikācijas plāksnīte ar numuru.
Šobrīd izdemolētajā kapsētā rosās Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvji, kuri veic visu te apglabāto karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju.
— Šajā kapsētā apglabāts no 100 līdz 150 vācu armijas karavīru. Saskaņā ar līgumu starp Vāciju un Latviju mūsu organizācija rūpējas par kapsētu saglabāšanu un, ja tas iespējams, labiekārtošanu. Taču šis gadījums ir īpašs. Tā kā kapsēta bija dabā iezīmēta un bija mežā uz privātīpašnieka zemes, nākotnē nebija paredzēta karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana. Taču, kad saņēmām informāciju par notikušo vandalismu, pieņēmām lēmumu steidzami veikt ekshumāciju, lai saglābtu to, ko vandaļi vēl nebija paspējuši izpostīt, — stāsta Brāļu kapu komitejas pārstāvis Tālis Ešmits.
— Precizējam katru kapavietu. Pēc tam mirstīgās atliekas izrokam, rūpīgi iesaiņojam polietilēna maisos un sanumurējam, veidojot kapsētas plānu. Katram vācu armijas karavīram ir identifikācijas žetons, pēc kura arhīvā var noskaidrot viņa vārdu, uzvārdu un izcelšanos. Diemžēl izpostītajās apbedījuma vietās šie žetoni ir nozagti. Vācijā ir saglabājušās arhīvu ziņas par šajā kapsētā apglabātajiem, tāpēc noskaidrot tos cilvēkus, kuru kapavietās žetoni nozagti, nevajadzētu būt īpašām problēmām.
Pēc ekshumācijas mirstīgajām atliekām veiks zinātniski vēsturisko ekspertīzi. Kad tā būs pabeigta un noskaidrotas visu kritušo personības, informāciju nodos Vācijas valdībai, kura informēs kritušo radiniekus. Ir gadījumi, kad kritušā karavīra radinieki vēlas nelaiķi pārapbedīt dzimtas kapos Vācijā. Pārējo karavīru mirstīgās atliekas apbedīs Brāļu kapos Piņķos, netālu no Rīgas.
Ešmita kungs stāsta, ka šādās vietās strādāt ir ļoti smagi milzīgās psiholoģiskās slodzes dēļ.
— Mūs apmeklē tuvumā dzīvojošie un stāsta par kara laika notikumiem, — viņš saka. — Tie kļūst tik reāli, ka, izrokot kaulus, šķiet, pats pārcelies atpakaļ laikā un redzi visas šausmas, kas tolaik notika. Pēc darbu pabeigšanas vienmēr vajadzīgs ilgāks atpūtas laiks, lai sakārtotu domas un nomierinātos.
Vandalisms kapos atklāj, cik milzīgs morālais pagrimums valda daļā sabiedrības. Šiem karavīriem viņā saulē nedeva līdzi neko, izņemot mazu metāla plāksnīti. Kādam nebija kauna atņemt viņiem vienīgo.
Aizkraukles rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Aigars Zīmelis “Staburagu” informēja, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 228. panta par kapa un līķa apgānīšanu un priekšmetu nolaupīšanu. Šis Krimināllikuma pants paredz vainīgo sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
— Iespējams, kapus izpostījuši kolekcionāri, kuri tīko iedzīvoties no citu nelaimes, pārdodot mirušajiem nozagtus priekšmetus, — saka Zīmeļa kungs.
