Koknesietis Raivis Priede kopš pamatskolas dejojis tautiskās dejas, tikai pēdējos divus gadus vairs ne.
Koknesietis Raivis Priede kopš pamatskolas dejojis tautiskās dejas, tikai pēdējos divus gadus vairs ne. Šobrīd viss brīvais laiks tiek pavadīts, remontējot un iekārtojot jauno dzīvokli Koknesē. Viņš ir Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības “Apsardze” Sēlijas starprajonu nodaļas jaunākais inspektors. Raivja amata pienākumos ietilpst krietni vairāk darāmā nekā, piemēram, veikalu apsargiem.
Plaša profila speciālists
— Kāpēc nolēmāt strādāt apsardzē?
— 1995. gadā atgriezos no dienesta un uzreiz gribēju sākt strādāt. Pirms tam biju beidzis Vecbebru tehnikumu, ieguvis lauksaimnieka izglītību. Dokumentos rakstīts, ka esmu plaša profila lauksaimniecības produkcijas ražotājs. Diemžēl šajā jomā vairs nebija perspektīvas, un es meklēju darbu citur. Sākumā devos uz policiju, taču tur tobrīd darbinieku pietika. Paziņas ieteica painteresēties par darbu apsardzē. Aizgāju, un mani pieņēma. Uzreiz saņēmu formastērpu un jau pēc trim dienām sāku strādāt. Un daru to jau vairāk nekā desmit gadu.
— Vai tas, ka jāstrādā arī naktīs, nenogurdina?
— Esmu pieradis, un man neliekas, ka tas ir grūti. Katrā profesijā ir savs labums un lietas, kas jāpiecieš. Pirms kāda laika vadība apsvēra iespēju ieviest pārmaiņas — divdesmit četru stundu vietā dežūra būtu tikai divpadsmit stundu gara. Taču darbinieki tam nepiekrita, jo pierasts, ka strādājam diennakti. Daudziem tā vieglāk arī tikt uz darbu, jo nav jābrauc katru dienu.
Visbiežāk cīnās ar zagļiem
— Kāda ir jūsu ikdiena?
— Sargājam dažādus objektus. Tie ir galvenokārt veikali, kafejnīcas, bāri, pašvaldību iestādes, arī privātīpašumi. Ja klients vēlas, apsargāt varam pilnīgi visu, nav nekādu ierobežojumu. Gādājam arī par sabiedrisko kārtību izklaides vietās, arī pilsētas ielās. “Apsardze” ir pakļauta Valsts policijai, un mums ir gandrīz tādas pašas tiesības kā policistiem. Gadījumos, kad nevaram izšķirt kādu kautiņu, izsaucam policiju, un tālāk izdarītos pārkāpumus izskata iecirkņu inspektori.
— Ko nozīmē apsargāt objektu?
— Agrāk apsargājamos objektus braucām apskatīt arī naktīs, pārbaudījām, vai viss ir kārtībā. Pēdējos gados līdz ar degvielas cenu paaugstināšanos vairs tik daudz nebraucam, vairāk dežurējam uz vietas. Gaidot izsaukumus, izlasām katru “Staburaga” numuru no pirmā līdz pēdējam vākam, skatāmies filmas un raidījumus televīzijā. Ja esam izbraukuši, operators paziņo pa rāciju, un mēs uzreiz dodamies uz objektu.
— Kādus noziegumus esat pieredzējis?
— Par laimi, traģiskus gadījumus vai bruņotas laupīšanas neesmu pieredzējis. Visbiežāk nākas cīnīties ar huligāniem un zagļiem. Bieži objektos izsit logus, bojā iekārtas. Daudz nākas savaldīt iedzērušus cilvēkus, kuri sarīko skandālus vietējās kafejnīcās un bāros. Kopš strādāju apsardzē, neesmu pieredzējis arī nevienu bankas vai veikala laupīšanas gadījumu.
— Kādi mēdz būt zagļi?
— Zagļi ir dažādi, varu pastāstīt pilnīgi pretējus gadījumus, kāpēc cilvēki zog. Esmu redzējis, ka cilvēki zog aiz nabadzības — tante nopērk maizi, bet desu iebāž somā, jo par to nevar samaksāt. Savukārt citā gadījumā kafijas kārbu veikalā nozaga labi kopta, moderni ģērbusies sieviete.
Ārzemes nevilina
— Neesat domājis mainīt profesiju?
— Katrs cilvēks savā dzīvē vienmēr ir gatavs kaut ko mainīt. Bieži domāju par to, ko vēl varētu darīt. Īpaši pirms dažiem gadiem, kad daudzi paziņas un kolēģi sāka masveidā braukt uz ārzemēm. Tagad viņi tur iejutušies un nemaz nedomā atgriezties. Šobrīd pamazām tiek sakārtota atalgojuma sistēma arī mūsu sfērā, un gribas ticēt, ka ar laiku valdība to izdarīs “pamatīgi”, domājot par cilvēkiem, kuri tomēr te paliek.
— Peļņa ārzemēs nevilina?
— Nenosodu tos cilvēkus, kuri pamet Latviju. Viņi to dara, jo nespēj te izdzīvot. Arī es strādāju divos darbos, lai normāli nopelnītu. Esmu pusgadu pastrādājis ārzemēs — ražas novākšanā. Tādu darbu varētu darīt pāris mēnešu un tikai tad, ja ir konkrēts mērķis, kur izlietot nopelnīto naudu.
— Esat Latvijas patriots?
— Neesmu par to domājis tādā nozīmē — esmu vai neesmu Latvijas patriots, taču gan Latvija, gan dzimtā puse man ļoti daudz nozīmē. Man ir svarīga apkārtne, daba un cilvēki. Kad grasījos iegādāties dzīvokli, bija divi piedāvājumi — Aizkrauklē vai Koknesē. Lietderīgāk būtu bijis pārcelties uz dzīvi Aizkrauklē, nebūtu katru dienu jābrauc uz darbu, ar laiku pilsētā arī iedzīvotos.
Novērtē vietējo skaistumu
— Kāpēc tomēr izvēlējāties Koknesi?
— Laikam man ļoti svarīgi ir tas, ka varu dzīvot patīkamā vidē, ka man apkārt ir vietas, kur patīk aiziet un atpūsties. Nevaru izskaidrot, bet Koknesē jūtos kā mājās, tā noteikti nebūtu Aizkrauklē. Pārliecināja arī draugi, ka izbraukāt līdz rajona centram nav sarežģīti.
— Draugu jums daudz?
— Lai cik savādi tas būtu, taču joprojām draudzējos ar tiem, ar kuriem esam kopā jau no bērnudārza vecuma. Agrāk kompānijā bijām vairāki, tagad tikai trijatā iznāk biežāk satikties, jo pārējie dzīvo Rīgā. Ejam uz sporta zāli, spēlējam volejbolu un basketbolu, vasarā makšķerējam. Svarīgi ir atrast laiku arī izklaidēm, dzīvē jau nav tikai darbs.
— Kāpēc, jūsuprāt, jaunieši vairs neatgriežas dzimtajā pusē?
— Noteicošais ir darbs un labs atalgojums. Mana māsa ir skolotāja un strādā Rīgā. Viņa saņem krietni vairāk nekā skolotāji laukos. Tomēr arī dzīve lielpilsētā ir krietni dārgāka nekā laukos. Bieži laukos darbu piedāvā, bet nav cilvēku, kuri vēlas strādāt. Kaut vai gaterī — tur strādnieki mainās katru mēnesi, jo pēc pirmās algas daļa ātri vien pazūd… Varbūt ar laiku jaunieši sapratīs, ka arī mazpilsētās veidojas centri un ir daudz iespēju. Aizkraukle arī ātri attīstās.
— Ārzemnieki to prot novērtēt, bet vietējie?
— Esmu redzējis, kā ārzemju tūristi priecājas par stārķu baru, ko ieraudzījuši netālu no kādām lauku mājām. Mums tas nav nekas neparasts, bet viņiem — eksotika. Tāpat televīzijas raidījumā “Province” skatos un brīnos — cik daudz skaistu, vēl neredzētu vietu ir tepat Latvijā.
— Pats arī ceļojat?
— Agrāk, kad dejoju deju kolektīvā, ceļoju diezgan daudz. Esmu piedalījies arī daudzos Dziesmu un deju svētkos. Tagad esmu tāds diezgan kūtrs ceļotājs — katru rudeni aizbraucu uz Siguldu, bet to jau dara katrs kārtīgs latvietis! Pagājušajā vasarā kopā ar draugiem apceļojām Latgali, apskatījām skaistākās vietas. Domāju, ka arī Koknese ir skaista, un gribētos, lai tādu to saskata ne tikai ārzemju tūristi, bet arī vietējie.
Uz barikādēm ietu otrreiz
— Šodien ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Vai jūs atceraties to laiku?
— Man tolaik bija sešpadsmit gadu, un visspilgtāk es atceros, ka ģimene “neatrāva acis” no televizora ekrāna. Sekojām līdzi visām jaunākajām ziņām, katru nākamo pavērsienu gaidījām ar bailēm. Visvairāk satrauca Lietuvā redzētais, un nomācoša bija neziņa. Ar prātu it kā apzinājos, ka “īsts” karš deviņdesmitajos gados civilizētā pasaulē nav iespējams, tomēr notiekošais vēstīja pretējo.
— Vai otrreiz latvieši kaut ko tādu darītu?
— Noteikti — ja runājam par valsts neatkarības atgūšanu. Domāju, tautai sāp šībrīža situācija valstī kopumā. Tas, ka latvieši pirms sešpadsmit gadiem visai pasaulei pierādīja, ka par savas valsts brīvību esam gatavi cīnīties, bija tā vērts. Ne jau par valsts iekārtu toreiz cīnījās, bet par savu zemi.
— Bet daudzi latvieši ir vīlušies. Jūs ne?
— Mani nomāc tas, kā strādā valdība. Daudzās jomās trūkst stabilitātes. Manuprāt, vislielākā problēma šobrīd Latvijā ir tā, ka pie mums ir ļoti daudz trūcīgu cilvēku. Ir nabadzīgie un ir bagātnieki, bet vidusslānis ir niecīgs. Jāsāk ar to, lai vidusslānim piederētu lielākā daļa iedzīvotāju, un tad var risināt visas pārējās problēmas.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Raivis Priede. DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1975. gada 28. decembris, Aizkraukle.
IZGLĪTĪBA: vidējā speciālā.
NODARBOŠANĀS: apvienības “Apsardze” jaunākais inspektors.
ĢIMENE: māte Ināra, tēvs Jānis, māsa Līga un draudzene Inna.
DZĪVESVIETA: Koknese.
HOROSKOPA ZĪME: Mežāzis.
VAĻASPRIEKS: sports, makšķerēšana.
***
IZZIŅA.
Apvienība “Apsardze” ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas sastāvdaļa, kas piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā. Tā sniedz arī dažādus apsardzes pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām.
Signālus no objektiem nodod ar tur izvietoto radioraidītāju palīdzību. Drošākai apsardzei paralēli radiopultij izmanto datorizētu ciparu telefona pulti. Objektu apsardzes signalizācijas darbības kontrolei un vadīšanai ierīko arī apsardzes — ugunsdrošības sistēmu (kontroles paneli), kas apkopo informāciju par signalizācijas situāciju objektā.
Apvienība “Apsardze” organizē signalizācijas (apsardzes, ugunsdrošības un trauksmes) sistēmu ierīkošanu un pieslēgšanu centralizētās novērošanas pultīm.
