Cilvēka pašpilnveidošanās norit visa mūža garumā, tas ir nepārtraukts process. Pilnveidošanās nav viegla, jo prasa no indivīda gribasspēka piepūli, tāpēc tas daudziem arī neizdodas.
Cilvēka pašpilnveidošanās norit visa mūža garumā, tas ir nepārtraukts process. Pilnveidošanās nav viegla, jo prasa no indivīda gribasspēka piepūli, tāpēc tas daudziem arī neizdodas. Viss, ko vēlamies mainīt vai uzlabot, prasa darbību.
Pašpilnveidošanās attiecināma uz visām dzīves jomām — profesionālo darbību, attiecībām ar citiem, izglītību utt. Taču, lai pilnveidotos, vajadzīgi vairāki etapi — vispirms jāizvērtē savs zināšanu līmenis, tad jāiedarbina gribas mehānisms un galu galā — jārīkojas. Katrs var padomāt, vai pašreizējās spējas ir atbilstīgas izvēlētajam mērķim, varbūt nepieciešams papildināt zināšanas, varbūt jums nepadodas veidot attiecības ar līdzcilvēkiem, neprotat uzturēt kontaktus, dibināt ģimeni? Arī šajā gadījumā jebkura pozitīva darbība uzskatāma par pašpilnveidošanos.
Nezin kādēļ daļa cilvēku aplami iedomājas, ka visas iemaņas un zināšanas iegūst bērnībā un jaunībā, bet vēlāk atliek vienkārši “dzīvi dzīvot nost”. Personības izaugsmei ir tikpat liela nozīme kā profesionālajai attīstībai.
Cilvēka attīstība notiek visa mūža garumā. Lai pats sev patiktu, lai gūtu panākumus un justos apmierināts ar dzīvi, pašam sevi jāaudzina un jāveido. Tie, kuri ieņem pozīciju — pieņemiet mani tādu, kāds esmu — nemaina savu uzvedības un domāšanas modeli dzīves laikā, visbiežāk arī neko būtisku nesasniedz un nodzīvo ar pārliecību — jāmaina ir citi, jo “vaina” meklējama viņos.
