Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja darbinieki kopā ar pašvaldību vadītājiem izvērtējuši pagastu lauku attīstības speciālistu darbu aizvadītajā gadā un noteikuši labākos šī darba darītājus.
Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja darbinieki kopā ar pašvaldību vadītājiem izvērtējuši pagastu lauku attīstības speciālistu darbu aizvadītajā gadā un noteikuši labākos šī darba darītājus.
Zemkopības ministrija izstrādājusi nolikumu labākā pašvaldību lauku attīstības speciālista darba novērtēšanai. Ievērojot to, kā arī pagastu vadītāju sniegto informāciju, Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja darbinieki izvērtēja 2006. gadā paveikto. Lauku attīstības speciālisti pagastos strādā jau trešo gadu, un, vērtējot viņu darbu, ņēma vērā rīkotos pasākumus, piedalīšanos rajona biroja rīkotajos kursos un semināros, pašiniciatīvu un darbu ar cilvēkiem. Ņēma vērā arī to, vai par konsultantu bijušas sūdzības, kā tiek izplatīta cilvēkiem nepieciešamā informācija.
Četras labākās
Zemkopības ministrija piešķīra 175 latus rajona labākā lauku attīstības speciālista prēmēšanai. Taču, tā kā Aizkraukles rajonā augstu tika novērtētas četras konsultantes, prēmiju sadalīja līdzīgās daļās. Augstāko novērtējumu, naudas balvu un nelielas piemiņas veltes saņēma kurmeniete Svetlana Drezova, pilskalniete Danute Avena, seciete Gundega Vēvere un sunākstiete Ilga Lukstiņa. Atzinību izteica arī Gundegai Skrupskai no Iršiem un Alitai Klušai no Klintaines.
“Katru gadu darba lauku attīstības speciālistiem kļūst vairāk, jo arī informācijas, ko nodot tālāk lauksaimniekiem, ir vairāk. Lauku cilvēki ir arvien aktīvāki, uzdrošinās vairāk un biežāk iesaistās dažādos projektos. Strādāt konsultantiem šogad būs vieglāk, jo lauku attīstības speciālista algošanai katrs pagasts saņems par 500 latiem vairāk, un katram konsultantam solīts portatīvais dators,” piebilst Grīnblates kundze.
Kursus ne saskaitīt
Par pilskalniešu informēšanu un izglītošanu jau trešo gadu rūpējas Danute Avena. “Viss mans mūžs bijis saistīts ar dzīvi un darbu laukos. Pēc profesijas esmu agronome, un jau vairākus gadus mūsu ģimenei ir arī sava saimniecība. Turam govis, buļļus, cūkas. Pašmācības ceļā biju apguvusi datorlietošanas prasmi un, kad pagastā izsludināja pieteikšanos šim amatam, biju gatava kandidēt tam. Lauku attīstības speciālista darbs man likās interesants, domāju, ka daudz jauna iegūšu gan pati, gan varēšu palīdzēt arī citiem pagasta iedzīvotājiem,” stāsta pilskalniete.
Danutei Avenai uzņēmības netrūkst, un, redzot viņas aizrautību, malā palikt nevar arī citi aktīvākie pagasta iedzīvotāji. Konsultante smej, ka apmeklējusi tik daudz kursu un ieguvusi tik dažādus sertifikātus, ka visus ne atcerēties, ne saskaitīt. Pašlaik viņa apmeklē autovadītāju kursus, lai iegūtu autovadītājas apliecību, jo vēlas ne tikai pieņemt apmeklētājus savā kabinetā pagastmājā, bet arī aizbraukt pie saviem klientiem uz saimniecību, kur reizēm daudz ērtāka runāšana. Un, ja vēl ministrija iedos portatīvo datoru, katram zemniekam visu nepieciešamo informāciju varēs “pievest klāt”.
Līderi bioloģiskajā saimniekošanā
Avenas kundze slavē pilskalniešu uzņēmību, jo Pilskalnes pagasts ir viens no Aizkraukles rajona līderiem bioloģisko saimniecību skaita ziņā. Te vairāk nekā 30 piemājas un zemnieku saimniecībās strādā ar videi draudzīgām metodēm. Vairāk nekā 30 zemnieku izmanto Eiropas Savienības finansiālo atbalstu pusnaturālo saimniecību pārstrukturizācijai, vēl pieci pieteikušies atbalstam standartu sasniegšanai lopu novietnēs, ierīkojot jaunu ūdensapgādes sistēmu.
Pilskalnes pagasta zemnieku pamatnodarbošanās ir lopkopība. Saimniecības nav lielas, taču Avenas kundze saprot, ka viņas palīdzība visvairāk vajadzīga tieši mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem. Žēl vienīgi, ka viņi ir jau gados vecāki cilvēki, jaunu saimnieku šajā pusē ir ļoti maz.
“Eiropas Savienība piedāvā finansiālu atbalstu jaunajiem zemniekiem, bet šķiet, ka mūsu pagastā nebūs, kam to saņemt. Jauni cilvēki te nevēlas veidot savas saimniecības, jo pa sliktajiem ceļiem grūti nokļūt līdz lielākām pilsētām, esam tālu no tām, arī infrastruktūra nav sakārtota. Tomēr prieks par tiem, kuri cenšas strādāt un dzīvot labāk. Sākumā uz manu mudinājumu gatavot dokumentus un pieteikties kādam atbalstam cilvēki, īpaši gados vecāki, raudzījās skeptiski. Teica — ko nu mēs! Bet pēc pāris dienām atzina, ka visu rūpīgi pārdomājuši un secinājuši: tas tomēr nav nekas neiespējams,” stāsta konsultante.
Meklē, kamēr atrod
“Mūžu dzīvo, mūžu mācies” — tāda ir Danutes Avenas devīze, jo, lai varētu palīdzēt citiem, arī pašai visu laiku jāmācās un jāmeklē jaunākā informācija. Ja kāds ko pajautā, Avenas kundze nekad nesaka, ka nezina, bet meklē atbildi uz jautājumu tik ilgi, kamēr atrod. Tāpēc viņa kabinetā nekad nav viena, vienmēr ir kāds zemnieks, kurš atnācis pēc padoma. Konsultante jūt, ka viņas darbs ir vajadzīgs un novērtēts. Viņa saka: “Pieņemšanas laiks, kas norādīts pie kabineta durvīm, neko nenozīmē. Runāju ar cilvēkiem gan uz ielas, gan veikalā, gan mājās. Ir daudz labu ieceru, kā varētu organizēt savu darbu nākotnē. Piemēram, ceru aizvest pagasta zemniekus pieredzes apmaiņā uz tādām saimniecībām, kurās audzē to, kā nav Pilskalnē. Lai cilvēki paskatās, cik daudzveidīga var būt saimniekošana laukos!”
Strādā, konsultantes mudināti
Lauku attīstības speciālistes darbu atzinīgi vērtē arī Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis: “Atbalstām savu konsultanti, cik varam. Apmaksājam viņai dažādu kursu un semināru apmeklējumus. Zinu, ka, viņas mudināti, daudzi saimnieki uzdrošinājušies pieteikties Eiropas Savienības atbalstam un apņēmušies palielināt savas saimniecības. Pēdējos gados arī lauki pagastā kļuvuši sakoptāki. Vietas, kur reiz auga krūmi un gara zāle, nu ir appļautas. Nekopti palikuši vien tie lauki, kuru īpašnieki nedzīvo Pilskalnē.
