Tā kā vēl joprojām Latvijā nav sniega un mežacūku medības bija apgrūtinātas, Valsts meža dienests līdz februāra beigām nolēmis pagarināt mežacūku medību termiņu.
Tā kā vēl joprojām Latvijā nav sniega un mežacūku medības bija apgrūtinātas, Valsts meža dienests līdz februāra beigām nolēmis pagarināt mežacūku medību termiņu.
— Lēmums pieņemts neraksturīgo laika apstākļu dēļ, kas daudziem mednieku kolektīviem radījis problēmas, — skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis, — turklāt mežacūku populācija ir visai liela, un daudzviet šie dzīvnieki ir tik lielā skaitā, ka vasarā nopietni apdraud lauksaimniecību.
Nedrīkst biedēt “dāmas”
Tomēr medniekiem jāņem vērā, ka visu sugu dzīvnieku mātītes jau ir grūsnas. Valsts meža dienests šobrīd nedrīkst aizliegt noteiktus medību veidus, un tāpēc nevaram strikti noteikt, ka jāatturas no dzinēju medību rīkošanas un jāmedī tikai uz gaidi. Tomēr mēs iesakām rūpīgi izvērtēt dzinēju medību rīkošanas taktiku. Vajadzētu atturēties no aktīvas meža dzīvnieku tramdīšanas, jo tas var radīt nevēlamas sekas ne tikai mežacūku populācijai, bet pilnīgi visiem mežā dzīvojošajiem zvēriem. Dzenot mastos, nevajadzētu izmantot lielus un spēcīgus dzinējsuņus, piemēram, laikas, no kuriem meža dzīvniekiem ir ļoti grūti aizbēgt.
Ja uzsnigs sniegs, ļoti rūpīgi jāpēta pēdas un jācenšas medīt tajās vietās, kur pulcējas sivēni un kuiļi, saudzējot sivēnmātes. Labāk izvēlēties gaides medības, medījot no tornīšiem, kad var labi aplūkot dzīvniekus un izlemt, kurš šaujams, bet kurš saudzējams. Turklāt, medījot šādā veidā, dzīvniekus tik ļoti nesabiedē, un viņi nepamet apvidu, kur līdz tam mituši. Uz balta fona labi var saredzēt tumšos dzīvniekus. Ja sniega tomēr nebūs, jāizmanto pilnmēness naktis, jo mežacūkas no biezokņiem iznāk ļoti vēlu un ir ļoti grūti saskatāmas.
Jāsāk laikus
Mežacūku medību termiņš ir ļoti garš — no 1. maija līdz 31. janvārim. Siltas ziemas var kļūt par arvien biežāku parādību, tāpēc medniekiem vajadzētu labāk plānot savu darbību un neatlikt mežacūku medības uz pēdējo brīdi, cerot uz sniegu.
Katru gadu individuāli jāizvērtē tas, cik ātri pieaug tā gada sivēni un kad viņus lietderīgi sākt medīt. Jau kopš mežacūku medību sezonas sākuma nevajadzētu aizmirst pērnā gada sivēnus, kuri pa gadu jau krietni paaugušies. Augustā un septembrī tieši sivēnu medības lauksaimniecības kultūru postījumu vietās mežacūkas visvairāk atbaida no laukiem. Pie tam jaunie dzīvnieki parasti nodara vislielāko postu, nevis atsevišķi klejojošie lielie mežakuiļi.
Gaidāmas izmaiņas
Valsts meža dienests plāno šīgada laikā panākt izmaiņas medību noteikumos, lai jau no 2008. gada medību sezonas mežakuiļus un sivēnus varētu medīt visu gadu. Savukārt mežacūku dzinēju medības notiktu, kā ierasts — no 1. oktobra līdz 31. janvārim.
Baumaņa kungs pagaidām atturīgi komentē to, kā mežacūku populāciju varētu ietekmēt siltā ziema.
— Šādu ziemu vieglāk pārlaist jebkuram meža dzīvniekam, — viņš saka. — Iespējams, sivēnu metieni varētu būt lielākam skaitam jauno sivēnmāšu, kurām aukstākās ziemās tādu nebija. Taču to, kāda ir patiesā situācija, varēs uzzināt tikai pavasarī. Problēmas varētu būt mežkopjiem. Dzīvniekiem ir diezgan sulīgās barības. Tāpēc viņiem pastiprināti nepieciešamas arī šķiedrvielas, ko iegūst, barībā lietojot koku un krūmu zarus. Tāpēc pastiprināti varētu tikt postītas jaunaudzītes.
