“Laikam man gēnos ir kaut kas eksotisks, jo man patīk austrumu tautu rotas un mūzika, austrumnieciskas smaržas. Arī vēderdejas ir tās, par kurām varu teikt: tās ir man!” saka psiholoģe Aldona Britāne.
“Laikam man gēnos ir kaut kas eksotisks, jo man patīk austrumu tautu rotas un mūzika, austrumnieciskas smaržas. Arī vēderdejas ir tās, par kurām varu teikt: tās ir man!” saka psiholoģe Aldona Britāne.
Aldona Britāne vēderdeju nodarbības apmeklē otro gadu un atzīst: lai gan šīs dejas ļoti patīk, tomēr aizvien jācīnās ar sevi, lai regulāri apmeklētu nodarbības, jo vakaros pēc darba gribas ieritināties dīvāna stūrī un noskatīties kādu interesantu pārraidi televīzijā. “Jābūt lielai entuziastei, lai vakarā no “Purvciema”, kur dzīvoju, ietu dejot,” saka viņa. “Taču, ja kādu nodarbību nokavēju, pati uz sevi dusmojos.”
Aldonas kundze atklāj, ka dejas viņu saistījušas kopš bērnības un ballēs joprojām ļoti patīk dejot. Skolas laikā viņa dejojusi tautiskās dejas, kādu laiku arī sarīkojumu dejas. “Studiju gados, mācoties Rīgā, tikko padzirdēju, ka var kaut kur mācīties sarīkojumu dejas, sirds ietrīsējās, biju gatava turp traukties, taču nevarēju pierunāt nevienu, lai brauc man līdzi, un tā vienai nepietika dūšas to darīt,” atceras aizkraukliete.
Pagājušajā gadā, izlasot paziņojumu, ka vēderdejas var apgūt tepat Aizkrauklē, Aldonas kundze izlēma: “Tieši to man vajag!”. Un šoreiz nevienu līdzgaitnieku nevajadzēja! “Viens no izvēles argumentiem bija arī kustību nepieciešamība. Nu negribas man savā vecumā skriet pa pilsētu, to esmu darījusi jaunībā. Man vajadzīgs sievišķīgi skaists sportaveids, un vēderdejas tādas ir.”
Savu izvēli Aldonas kundze ne mirkli nav nožēlojusi, kaut atzīst, ka reizēm nodarbībās ir zems pašnovērtējums, ja visu nevar izpildīt un atcerēties katru soli. “Tā reizē ir cīņa ar sevi,” saka viņa. “Neraugoties uz to, nākamo reizi atkal eju un ar prieku dejoju. Neviens te neskatās, cik tev gadu, un nav nozīmes arī tam, cik perfekti visu vari izpildīt. Deju zālē tiekas dažādu gadagājumu sievietes, un attieksme vienai pret otru ir ļoti pozitīva,” atzīst viņa.
“Beidzot ir kāda deja, kuru var dejot jebkurā vecumā, pie tam — jo kuplāks vēderiņš, jo labāk,” pasmaida Aldonas kundze. “Dejojot sevi ne tikai fiziski sapurinām. Šo sajūtu gribas saglabāt visu laiku, un arī pārējās lietas savā dzīvē pati sāc regulēt. Kaut vai veselīgu ēšanu — aizejot mājās, iedzer tēju, apēd kādu augli un jūties labi. Apzinos, ka vēderdejās esmu tikai pašdarbniece, taču šī nodarbe man sniedz prieku, un no tās atteikties negribu.
