Ineta un Līga Lesiņas ir pierādījums tam, ka vēderdejas vieno paaudzes, jo kopā dejo mātes un meitas. Viņas abas nesen nodejojušas arī savu pirmo koncertu skatītājiem.
Ineta un Līga Lesiņas ir pierādījums tam, ka vēderdejas vieno paaudzes, jo kopā dejo mātes un meitas. Viņas abas nesen nodejojušas arī savu pirmo koncertu skatītājiem.
“Biju lasījusi par vēderdejām, redzējusi priekšnesumus, un man tās šķita kaut kas īpašs un eksotisks, tāpēc arī pašai gribējās dejot,” stāsta Ineta Lesiņa. Pirmo reizi uz mēģinājumu Aizkraukles bērnu un jauniešu centrā devās mamma, un nākamreiz viņai piebiedrojās arī meita Līga, kurai tobrīd bija 12 gadu. Nu māte un meita kopā dejo jau otro gadu. Līga atklāj, ka sākumā kautrējusies — tomēr jādejo kopā ar savām skolotājām un vecākām dāmām, taču ātri sapratusi, ka nodarbību zālē visi ir vienādi. Patlaban Līga dejošanu apvieno ar citām nodarbēm — mācībām mākslas skolā un dziedāšanu korī. Viņa atklāj, ka vēderdejas varētu mācīties arī turpmāk un, kas zina, varbūt arī kļūt par deju skolotāju.
Vēderdeju skolotāja Elīna Laube atzīst, ka Līgas panākumi ir acīm redzami, viņa dejo ļoti skaisti. Klasesbiedri Ziemassvētku sarīkojumā ar sajūsmu uzņēma Līgas priekšnesumu. Arī Ineta pirms gadumijas iemācīto rādīja kolēģēm, dejojot rajona bibliotekāru seminārā. “Nu mums ir arī īsti tērpi, tos nopirkām par manu Ziemassvētku prēmiju,” atklāj Ineta. “Vēderdejotājām tērpus visbiežāk ved no Turcijas, taču mums izdevās nopirkt tepat, dažas detaļas arī šuvām.”
Lesiņu ģimenes sievietes atklāj, ka vīrs un tēvs pret viņu aizraušanos neiebilst, kaut tēriņus ģimenes budžetā jūt. “Mums nav žēl naudas, ko šim priekam tērējam, jo tas domāts pašām sev,” pasmaida Ineta.
Inetas kundze bilst, ka dejošana ir ne vien laba atpūta, bet arī fizkultūra, jo slodze ir liela un pēc mēģinājuma mugura slapja. “Skolotāja gan apgalvo, ka jāmācās vismaz trīs gadi, lai reizē varētu dejot un smaidīt,” piebilst viņa.
