Šo dzejoli es sacerēju tev.
Šo dzejoli es sacerēju tev. Mani sauc Linards Luckāns. Man ir deviņi gadi. Es dzīvoju Aizkrauklē.
Paslēpes
Trīs eglītes mājiņā,
Pie katras stāv dāvaniņas.
Nu jau runcis atnācis,
Dāvanas atradis
Un ar visām paslēpies.
Bērniņi kad atnākuši
Un pēc dāvaniņām lūkojuši,
Skatās — kas tad tas,
Nav nevienas dāvanas!
Visi domā, kas nu būs,
Kur tās tagad meklēt?
Pēkšņi pamana tie vēl —
Pazudis ir runcītis!
Visi nolemj rīkoties:
Jāsauc talkā policists.
Pēdas lai sāk meklēt viņš.
Meklē, meklē visās malās,
Visos stūros, visās alās.
Pēkšņi skatās — kas tad tas?
Pārsteigums ir varen brašs,
Runčuks Punčuks dāvanas
Paslēpis ir bēniņos.
