Katru gadu tiek izniekots vismaz 12 miljonu minūšu ārstu darba laika, kuru varētu veltīt pacientu aprūpei. Tā secina kompānijas “DigitalMind” speciālisti, iepazīstot Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datus.
Katru gadu tiek izniekots vismaz 12 miljonu minūšu ārstu darba laika, kuru varētu veltīt pacientu aprūpei. Tā secina kompānijas “DigitalMind” speciālisti, iepazīstot Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) datus. Digitalizēt veselības aprūpi Latvijā plāno līdz 2016. gadam, līdz šīgada 1. martam jābūt gatavam konkrētam rīcības plānam. Jau šogad ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas nauda palielināta par 80 latiem, pusi no tās iesakot izlietot informācijas tehnoloģiju attīstībai.
Papīru kalni apēd laiku
“Katras pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos ir jāieraksta dati par pacientu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta utt. Ja pieņemam, ka ikviens Latvijas ārsts šim nolūkam pacientam patērē kaut vai vienu minūti, varam secināt, ka gadā būs vismaz divpadsmit miljonu minūšu,” rēķina “DigitalMind” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. VSMTVA dati par ambulatoro apmeklējumu dinamiku liecina, ka 2006. gadā šādu apmeklējumu varētu būt bijis pāri par 12 miljoniem. R. Sluckis uzskata, ka vismaz 200 tūkstošu ārstu darba stundu papildus varētu tikt veltītas pacientu aprūpei, ieviešot e–veselību.
Šīgada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi e—veselības kartes koncepcijai un integrācijai, elektronisko recepšu ieviešanai, nepieciešamo iepirkumu dokumentācijas kārtošanai.
Vajag citu ātrumu
Veselības aprūpes sistēmā katru dienu tiek apstrādāts milzīgs apjoms informācijas, kas tiek glabāta papīra dokumentos. Daži no šiem dokumentiem saskaņā ar likumu ir jāglabā pat vairākus gadu desmitus. Taču šāda dokumentu glabāšanas sistēma diez vai spēs kalpot 21. gadsimta vajadzībai apstrādāt milzīgu informācijas apjomu.
Pašlaik ar informācijas vākšanu un apkopošanu nodarbojas VSMTVA, taču arī šī iestāde nespēj pilnā apjomā apkopot informāciju par visiem veselības aprūpes procesiem. Nav iespējams operatīvi iegūt un apkopot visu ārstiem un medicīnas profesionāļiem vajadzīgo informāciju ne viena ārsta prakses, ne valsts mērogā, nav ticamas operatīvas statistikas vairākās pozīcijās. Pēc e–veselības ieviešanas visus ar medicīnu saistītos datus būs iespējams glabāt un apstrādāt digitāli. Valsts institūcijas varēs iegūt precīzu statistiku un daudzpusīgāku informāciju par savu pilsoņu veselību, redzēt jaunas veselības aprūpes tendences un pieņemt savlaicīgus lēmumus, tostarp par atbilstošu finansējuma sadali.
“Viens no e–veselības mērķiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un recepšu čupām dodas pie ārstiem. Ja tiks ieviesta e–veselība, vienīgais, ko vajadzēs atcerēties pacientam: paņemt līdzi elektronisko identifikācijas karti. Visa pārējā informācija glabāsies centralizētos serveros, kur to varēs atrast jebkurš speciālists. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti,” norāda R. Sluckis.
Veselības ministrija kā e–veselības ieviešanas galveno problēmu nosauc personāla neprasmi rīkoties ar informāciju tehnoloģijām, visticamāk būs nepieciešama papildu izglītošana.
Sekos informācijai
Elektroniskajā medicīnas kartē vienreiz ierakstīta informācija glabāsies tajā mūžīgi. Kārtējās vizītes laikā vairs nebūs vajadzības atkārtoti ievākt pilnu anamnēzi jeb veikt detalizētu pacienta iztaujāšanu: kādas manipulācijas ir veiktas, kādas zāles pacients lietojis, kādas lieto tagad, kāda terapija izmantota utt.
Elektroniskā medicīnas karte nepieļaus atkārtoti izrakstīt neveiksmīgas zāļu kombinācijas. Zāļu nepanesamība vai blaknes tiks fiksētas pacienta personīgajā lietā, un katrs ārsts par to tiks brīdināts. Būs vieglāk pārbaudīt pacienta vakcinācijas kalendāru. Vairs nevajadzēs apmeklēt ārstu tikai tādēļ, lai uzzinātu analīžu rezultātus un par to vēl maksāt pacienta nodevu. Rezultāti, papildināti ar nepieciešamajiem komentāriem, tiks publicēti speciālā portālā, kur arī katrs pacients par sevi varēs iegūt visu nepieciešamo informāciju. Būs mazāk papīru, nereti nesalasāmā rokrakstā, būs tikai mikročipa karte.
