Aizvadītajā gadā gan Vietalvas, gan visas Latvijas lauksaimniekiem vislielākās bažas sagādāja daba — gada pirmajos mēnešos piedzīvots līdz pat mīnus 30 grādiem liels aukstums, tad vēls pavasaris un sausa, karsta vasara.
Aizvadītajā gadā gan Vietalvas, gan visas Latvijas lauksaimniekiem vislielākās bažas sagādāja daba — gada pirmajos mēnešos piedzīvots līdz pat mīnus 30 grādiem liels aukstums, tad vēls pavasaris un sausa, karsta vasara. Tas negatīvi ietekmēja gan lopkopju, gan zemkopju darbu, un daudzi zemnieki šādiem pārbaudījumiem nebija gatavi. 2006. gadā notikušo vērtē Vietalvas pagasta lauku attīstības speciāliste Inese Eiduka.
“Gados vecākie cilvēki nevar atcerēties, kad vēl bijis tāds gads. Taču liels atspaids lauksaimniekiem bija valsts piešķirtā sausuma radīto zaudējumu kompensācija. Naudu zemnieki jau saņēmuši. Kompensācijai varēja pieteikties arī mežsaimnieki, taču domāju, ka daudzi to nesaņēma. Šo iespēju īpaši nereklamēja, arī pieteikšanās termiņš bija ļoti īss,” stāsta Inese Eiduka.
Zemnieki ar nepacietību gaidīja gada beigas, jo tas bija laiks, kad banku kontos ieskaitīja Eiropas Savienības piešķirto vienoto platībmaksājumu. Saņēmuši naudu, daudzi lauku cilvēki varēja savām ģimenēm sarūpēt jaukus Ziemassvētkus un sagādāt vērtīgas dāvanas. Daudzi sūkstās, ka Latvijā šie maksājumi ir mazāki nekā Eiropas Savienības “vecajās” dalībvalstīs, taču vietalvieši saka — cik ir, ar tik jāiztiek. Jāpriecājas arī par šādu atbalstu. Apmeklējot lauku saimniecības Vietalvā, Inese Eiduka pārliecinās, ka zemnieki arvien vairāk uzdrošinās izmantot arī citu veidu Eiropas Savienības atbalstu — standartu sasniegšanai piena lopkopībā, naturālo saimniecību pārstrukturizācijai.
“Tiek celtas jaunas piena mājas, uzlabotas lopu novietnes, pirktas jaunas iekārtas, un daudzi nebaidās izmantot arī valsts piedāvāto atbalstu jaunas tehnikas iegādei. Līdz ar to lauku vide kļūst sakoptāka, un zemniekiem ir vieglāk strādāt. Vietalvā lieliski var redzēt, kā tiek likta lietā Eiropas nauda. Šogad sadarbībā ar Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroju mums bija iespēja apmeklēt arī citus Aizkraukles rajona pagastus un paskatīties, kā dzīvo un strādā mūsu kaimiņi. Ikdienas darba steigā tādām lietām neatliek laika,” stāsta Eidukas kundze. Vietalvieši kopā ar Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroju izstrādāja projektu “Atvērsim Vietalvu” un par piešķirto naudu iegādājās jaunu krūmgriezi.
Vairāki zemnieki vēlētos priekšlaikus doties pensijā, taču nevar to izdarīt tikai tāpēc, ka nav kam atstāt saimniecību. Pārdot svešiniekam to negrib, bet pašu ģimenē jaunieši izvēlējušies dzīvi pilsētā. Kādā saimniecībā varbūt arī būtu jaunā paaudze, kura ir gatava turpināt senču iesākto, taču jaunajiem trūkst izglītības, kas nepieciešama saimniecības pārņemšanai. Diemžēl mūsdienās laukos deviņu klašu izglītības vairs nepietiek. Ir nepieciešamas zināšanas, lai prasmīgi vadītu saimniecību, piesaistītu valsts un Eiropas līdzekļus un kārtotu finanšu lietas.
Inese Eiduka priecājas, ka vietalvieši ir čakli “studenti”. Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja rīkotie un Eiropas Savienības apmaksātie kursi bija labi apmeklēti. Pagājis gads, un nu jau var redzēt, kā zemnieki zināšanas liek lietā, gūstot savā saimniecībā no tām praktisku labumu. Palielinājies izslaukums, prasmīgāk tiek veidota dzīvnieku ēdienkarte, vadītas citas lietas. Mainījies arī zemnieku skatījums uz daudzām lietām.
“Lepojamies ar to, ka pagasta skolā un bērnudārzā maltītes gatavo no vietējo zemnieku saražotās produkcijas, kas lielākoties ir veselīga un ekoloģiski tīra. Prieks arī par to, ka lauku bērni skolā un bērnudārzā labprāt dzer pienu. Arī mani dēli, kuriem mājās ir piena produkti, skolā no tiem neatsakās. Šogad 1. septembrī, stāvot Odzienas pamatskolas pagalmā, domāju — skolā, kurā mācījos pirms 30 gadiem, nu mācības sāk arī mans jaunākais dēls,” stāsta vietalviete.
Sākot Jauno gadu, viņa visiem novēl — lai tā lielā laime sastāvētu no daudzām mazām laimītēm, kas sniedz prieku cilvēkiem, un laimīgi ir tie, kuriem darbs ir arī viņu vaļasprieks, kā tas ir arī pašai Inesei.
