Tās zemenes kad lasīju Un jāņzāles kad plūcu, Es tik par tevi domāju ..
Tās zemenes kad lasīju
Un jāņzāles kad plūcu,
Es tik par tevi domāju
Un domās tevi lūdzu —
Nāc, ēdīsim tās zemenes
Ar sārtu ogu skūpstu
Un sasiesim tās jāņzāles,
Lai viņas nesalūztu.
Tās laimītes kad zīlēju,
No ziediem medu sūcu.
Es tik par tevi domāju
Un ciemos tevi lūdzu.
Tās laimītes, nāc, skaitīsim
No ceriņziediem baltiem
Un medu lūpās izliesim
No ziedu kausiem saldiem.
Tās dzērves prom kad vadīju
Un viņām ceļā māju,
Es tevi klusi gaidīju
Un ceļa galā stāju.
Tos putnus mājās gaidīsim,
Kad prom būs ziema aukstā,
Tiem pretī kopā iziesim
Ar ziedu sapņiem plaukstā.