Aiz vakardienas, aiz manis Paliek sāpes un prieks, Balti bērzi, kur gāju, Un vēl kāds nieks.
Aiz vakardienas, aiz manis
Paliek sāpes un prieks,
Balti bērzi, kur gāju,
Un vēl kāds nieks.
Kāds pārdomu cēliens
Un reibums no dienas,
Kas kokteili sajauc
No vakardienas.
No zibošām acīm,
No labsirdības,
No rudzupuķēm
Un mīlestības.
Tas laikam ir brīnums,
Kas vijas caur laiku,
Noglāstot plecus
Ar roku maigu.
