Trešdienas vakarā “Staburagam” zvanīja vairāki satraukti aizkrauklieši un jautāja, kāpēc Aizkraukles stadionā nolaidies Nacionālo bruņoto spēku helikopters un kas tam pilsētā darāms.
Trešdienas vakarā “Staburagam” zvanīja vairāki satraukti aizkrauklieši un jautāja, kāpēc Aizkraukles stadionā nolaidies Nacionālo bruņoto spēku helikopters un kas tam pilsētā darāms.
Tas noticis pulksten 17.10, kad ārā jau bija tumšs. Helikopters nolaidies stadiona futbola laukumā, un to sagaidījušas vairākas automašīnas ieslēgtām gaismām. Aizkrauklieši ievērojuši, ka no helikoptera izkrautas kaut kādas kastes. Tas viss licies ļoti aizdomīgi. Satraukums jo lielāks bijis tāpēc, ka radio ziņās jau dzirdēts par Irākā bojāgājušajiem un ievainotajiem Latvijas karavīriem. “Varbūt kāds no puišiem ir no Aizkraukles?” jautāja zvanītāji.
“Staburags” vispirms sazinājās ar stadiona pārzini Jāni Plintu, kurš paskaidroja, ka pirms tam viņam piezvanījuši no zemessardzes 55. kājnieku bataljona un jautājuši, vai stadionā iespējams nolaisties Gaisa spēku helikopteram, lai nogādātu Aizkrauklē cilvēkus. Plintas kungs atbildējis apstiprinoši.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona rotas komandieris Valdis Upenieks apstiprināja, ka zemessardzes automašīnas sagaidījušas helikopteru un ar to atlidojušās personas — Bruņoto spēku kapelānu un psihologu, lai nogādātu viņus pie Irākā dienējušā bojāgājušā karavīra tuviniekiem. Upenieka kungs atklāja, ka viņi devušies uz Bebru pagastu. Pēc tam atbraukušās armijas amatpersonas nogādātas atpakaļ Aizkrauklē un ar helikopteru tālāk Rīgā.
Iegūt konkrētāku informāciju “Staburags” centās Nacionālo bruņoto spēku Preses un informācijas nodaļā. Preses virsniece Agnija Štrausa paskaidroja, ka NBS helikopters tiešām nolaidies Aizkraukles stadionā un nogādājis pilsētā amatpersonas, lai tās iespējami ātrāk sazinātos ar Irākā bojāgājušā karavīra tuviniekiem. Atklāt konkrētu apdzīvoto vietu, kurp un pie kā amatpersonas devušās, neesot atļauts. Viņa tikai apstiprināja, ka abi bojāgājušie — Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs — ir no Rīgas.
Tomēr ziņas par tik traģiskiem notikumiem un ar tiem saistītajām norisēm laukos izplatās ātri. Arī Bebru pagastā sākās runas, pie kā un kāpēc melnā tumsā ieradušies zemessargi. To centās noskaidrot arī Bebru pagasta padomes darbinieki, kuri pazīst visus savus iedzīvotājus, un uzzināja, ka Bebros dzīvo un strādā Irākā nogalinātā Ginta Bleijas māte. Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava šo ziņu apstiprināja, taču ne Gints Bleija, ne viņa māte Bebros dzīvesvietu nav deklarējuši.
Tātad traģiskie notikumi no tālās Irākas pienākuši pavisam tuvu arī Aizkraukles rajonam. Gints Bleija uz Irāku bija devies jau otro reizi un strādājis tur par autovadītāju strēlnieku. Pēc pāris nedēļām viņam jau vajadzēja atgriezties mājās, kur viņu gaidīja tuvinieki un draudzene Regīna. Nesagaidīja.
