Es jums kaut ko atnesu,” saka simpātiska kun dze un saudzīgi no somas izņem kādu vēstuli.
Es jums kaut ko atnesu,” saka simpātiska kun dze un saudzīgi no somas izņem kādu vēstuli. To viņa saņēmusi no radiniekiem, kuri atzinīgi novērtējuši “Staburagu” un priecājas par laikrakstā publicētajām sendienu fotogrāfijām.
— Cik jauki viņi ir pateikuši! — un kundze nolasa fragmentu no vēstules. Priekā par to viņa vēlējās dalīties ar mums, avīzes veidotājiem.
Repšes valdīšanas laikā tika nodibināts Nejēdzību novēršanas birojs. Jau pusgada laikā kopš darbības sākšanas tas bija saņēmis gandrīz 800 vēstuļu, kurās iedzīvotāji bija sūdzējušies galvenokārt par pašvaldību amatpersonām un pašvaldību uzņēmumiem.
Taču, manuprāt, vajadzētu nodibināt arī labo vārdu biroju. Zinu, uz to noteikti dotos kāda kundze no Kokneses. Dažkārt redakcijā strādājošajiem, tāpat kā ārstiem, arī pēc darba laika jāuzklausa ne viens vien bēdu stāsts, viedoklis, sūdzība. Kad es satieku viņu, kundze vienmēr pastāsta par vairākiem labiem cilvēkiem un notikumiem. Tā vien šķiet, ka viņa dzīvo kādā nereālā pasaulē — ne viņai pensija maza, ne valdība slikta, ne veselība “klibo”. Uz visām lietām viņa raugās nevainīga bērna acīm, varbūt tāpēc arī pati, neraugoties uz krietno gadu nastu, tik labi izskatās, jo visu laiku staro.
Turpretī kāds kungs uz šo biroju laikam nekad neietu, jo viņam visa dzīve šķiet liela dubļu peļķe, bet vairums cilvēku — nejēgas, zagļi un krāpnieki. Nekad neesmu viņu redzējusi smaidām. Rūpju nasta viņu tā nomākusi, ka, viņaprāt, nav laika, tādām “izvirtībām”.
Un, kamēr labo vārdu birojs nav nodibināts oficiāli, dibināsim to katrs sevī. Būs gaišāk dzīvot arī bezsniega ziemā.
