Aija Dundure Skrīveros — Katru gadu lūkojam, lai svētku galdā būtu divpadsmit ēdienu un pašcepti pīrāgi.
Aija Dundure Skrīveros
— Katru gadu lūkojam, lai svētku galdā būtu divpadsmit ēdienu un pašcepti pīrāgi. Vienmēr gatavojam arī zivi un zvīņas pēc tam liekam katrs savā makā, lai visu nākamo gadu būtu nauda. Ticam arī senlatviešu pareģojumiem par laiku, jo tā var noteikt, kāds būs siena laiks. Šogad nav sniega, taču pagājušajā gadā skrējām basām kājām pa sniegu dārzā ap ābelēm vīriešu biksēs, lai nākamajā gadā būtu laba ābolu raža un pašiem stipra veselība.
Māra no Valles
— Abas ar māsu izlasījām ticējumu, ka Vecgada vakarā neprecētas meitas var izzīlēt, vai nākamajā gadā apprecēsies. Pār plecu sviež kurpi uz durvju pusi, ja kurpe nokrīt ar purngalu pret durvīm, tad tajā gadā meita apprecēsies, ja nokrīt ar papēdi uz durvju pusi, tad paliks mājās. Abas to izmēģinājām, abām kurpes nokrita ar papēžiem uz durvju pusi, un mēs arī neesam apprecējušās!
Meta Maņķo no Mazzalves
— Esmu daudz lasījusi un dzirdējusi par ticējumiem un paražām, ko mūsu senči ievēroja gadumijā. Atzīšos, ka laikam esam par slinku, lai tās ievērotu. Vienīgais, ko katru gadu darām, cenšamies svētku galdā celt daudz ēdienu, lai būtu pārticība un saticība ģimenē.
Austra Lazda Bebru pagastā
— No senlatviešu ticējumiem un paražām ticu tikai laika pareģojumiem un tos ievēroju gan Vecgada vakarā, gan citos latviešu svētkos. Esmu pārliecinājusies, ka tie lielākoties piepildās. Agrāk ģimenē ievērojām arī galda klāšanas tradīcijas, gatavojām daudzus ēdienus.
