Gadumija Kļaviņu ģimenes mājās “Indras” Daudzeses pagastā būs mierīga.
Gadumija Kļaviņu ģimenes mājās “Indras” Daudzeses pagastā būs mierīga. Rosība sāksies janvārī, kad melnraibajai sivēnmātei gaidāmi sivēni.
Šajā zemnieku saimniecībā pamatā nodarbojas ar graudkopību. Rasmas kundze teic, ka cūkkopība ir vairāk savam priekam. Viņi tur pāris sivēnmāšu. Arī šobrīd, apaļos sānus gozēdamas, kūtiņā rukšķina vairākas cūku mammas. Sivēni paliek pašiem un tiek arī tiem, kuri nolēmuši izaudzēt kādu barokli.
Kļaviņu ģimene iecienījusi “Latvijas baltās” šķirnes cūkas. Kuiļus vaislai viņi pērk. Saimnieki izmēģinājuši arī cūku mākslīgo apsēklošanu.
— Nekāda vaina. Kuilis kūtī neaizņem vietu un nav jādomā, kur viņu pēc tam likt. Ja izmanto mākslīgo apsēklošanu, tad tā lieta tomēr pašam jāprot, jo speciālista pakalpojumi ir dārgi, — stāsta Rasma Kļaviņa.
Lielākais metiens šajā saimniecībā bija 16 sivēnu. Saimniece atzīst, ka “raža” atkarīga no daudziem faktoriem — apstākļiem, kādos lopi mīt, iedzimtības un citiem. Jāņem vērā arī dabiskā atlase.
— Kad dzimst sivēni, galvenais ir nodrošināt viņiem guļvietu un siltumu. Pārējo daba paveic pati, un arī klāt nevienam neizstāvēsi. Pēc tam rūpes gan ir lielākas, jo jālūko, lai viņi labi augtu. Lopus barojam ar pašu audzētajiem graudiem un miltiem. Tas arī cūkām ir vislabākais, — saka Rasma Kļaviņa.
Šajās mājās nav noteikta laika, kad baroklis kaujams. Kad aptrūkst gaļas, tad kādam lopam “skan pēdējā dziesma”. Rasmas kundze pati gatavo arī putraimu desas un citas gardas lietas. Viņa smaidot saka, ka ēdiena pietiek atliku likām, bet ēdāju ir maz! Un bez gaļas neiztiek nevienā ēdienreizē.
