Pērnā gada izskaņā sinoptiķi brīdināja, ka šoziem būs vairāk sniega nekā iepriekšējos divos gados. Pēdējā laika ainava pa logu to arī parāda — snieg katru dienu, kas nozīmē, ka sniega tīrīšanas darbi rit ar pilnu jaudu. Skaidrojam, kā ar ielu un ietvju tīrīšanu sokas Aizkraukles pilsētā un pagastā.

Aizkraukles novada pašvaldība par šiem darbiem noslēgusi līgumu ar SIA “Aizkraukles KUK”, tāpēc uz sarunu aicinājām uzņēmuma valdes locekli Zemgu Vītoliņu.

Dārgā “ūdens stumšana”

— Kā sokas ar sniega tīrīšanas darbiem?

— Tiekam galā. Iespēju robežās piesaistām papildspēkus no darbinieku vidus, kuru tiešie pienākumi nav saistīti ar ziemas dienestu. Ņemot vērā, ka šogad sniegs nav tik smags un mitrs kā citus gadus, darbi nav tik izaicinoši. Tiesa, divas dienas sniegs bija īpaši smags, kas prasīja ievērojami vairāk tehnikas un cilvēkresursu — darbs nav viegls.

— Vai ar esošajiem resursiem tiekat galā?

— Principā — jā. Decembrī, kad kļuva skaidrs, ka pieaugs darbu apjoms, tostarp dažādu iestāžu teritoriju uzturēšana, apsvērām tehnikas iegādi, kā arī esošā aprīkojuma atjaunošanu un remontu. Ar 5. janvāri darbu sāka arī papildu cilvēki — kopumā 2,5 slodzes, kas paredzētas tieši iestāžu teritoriju uzkopšanai.

Veicām iepirkumu, un šobrīd gaidām jaunu tehnikas vienību ielu uzturēšanai — ceļa slaucītāju. To izmantosim ne tikai iestāžu teritoriju, bet visas pilsētas uzkopšanā. Mums ir gana plaša tehnikas bāze, ko varam izmantot arī papildu piešķirto teritoriju uzturēšanai, tāpēc jaunas tehnikas iegāde ne vienmēr ir nepieciešama. Paralēli optimizējam maršrutus, darba laikus un cilvēkresursus. Atsevišķas lietas gan iegādājamies jaunas — piemēram, ar akumulatoru darbināmus lapu pūtējus. Ar tiem iespējams nopūst vieglu sniegu, piemēram, no kāpnēm, savukārt vasarā tos var izmantot lapu savākšanai.

Vislabāk to, vai tiekam galā, var novērtēt iedzīvotāji. Protams, mēdz būt domstarpības un atšķirīgi viedokļi par to, kad un kā vislabāk veikt tīrīšanu. Vienlaikus jāņem vērā arī pasūtītāja rīcībā esošie resursi — galvenokārt finanses. Jāsaprot, vai ir lietderīgi tīrīt tieši putināšanas laikā vai brīdī, kad cilvēks dodas uz veikalu. Dažkārt ir vērts īslaicīgi paciest neērtības, lai līdzekļi netiktu izlietoti “ūdens stumšanai”. Saprātīga un ekonomiska rīcība ļauj ietaupītos līdzekļus vēlāk novirzīt, piemēram, bedru remontam un citu darbu veikšanai. Resursu ir tik, cik ir, tāpēc mums jāizvērtē — vai ietves tīrīt četras vai trīs reizes dienā. Šādi lēmumi tieši ietekmē vasarā veicamo darbu finansiālās iespējas.

Optimizācija ļauj ieekonomēt

— Vai to iestāžu, kuru teritorijas tagad kopjat jūs, sētnieki pārgāja strādāt uz “Aizkraukles KUK”?

— Pēc jaunā pakalpojuma līguma apstiprināšanas izsludinājām papildu vakances. Pieteicās divi iestāžu sētnieki. Mēs piedāvājam būtiski lielāku atalgojumu, taču vienlaikus izvirzām arī augstākas prasības. Kad pretendenti uzzināja, ka darbadiena ir astoņas, nevis trīs stundas, kandidatūras tika atsauktas un interese par darbu zuda.

Šeit arī slēpjas optimizācijas jautājums — bieži vien teritoriju uzturētāji jeb sētnieki sezonās, kad darba ir ievērojami mazāk, laiku velta citam papildu darbam vai savām lietām. Mūsu gadījumā, kad sētnieki no rīta paveikuši savus pienākumus, darba diena turpinās citās vietās vai objektos. Uzturam un regulāri apsekojam Aizkraukles pilsētas un pagasta teritoriju. Darbiniekus nepiesaistām vienai konkrētai iestādei — viņus novirzām tur, kur attiecīgajā brīdī darbs ir nepieciešams.

— Uzkopjamās teritorijas apjoms ir palielinājies, vai tas pats attiecas arī uz finansējumu?

— Katrai iestādei, kas nākusi klāt — bērnudārziem, skolām, kultūras centram — ir sava teritorijas uzkopšanas tāme. Pārdalot šos darbus, pasūtītājam ir izdevies panākt būtisku ekonomiju, samazinot teritoriju uzkopšanas izmaksas aptuveni par 50 %. Tas panākts, pieņemot lēmumu algoto sētnieku vietā izvēlēties ārpakalpojumu, ko nodrošinām mēs.

Par darba kvalitāti, protams, vislabāk var spriest cilvēki, kas ikdienā šajās teritorijās uzturas, taču mūsu vērtējumā viss norit atbilstoši prasībām. Kā jau ierasts, sākumā mēdz rasties atsevišķas neskaidrības vai pārpratumi, taču tie tiek izrunāti un atrisināti. Nosakām prioritātes — kuras teritorijas jāsakopj līdz pulksten 6 vai 7, optimizējam darbus un strādājam. Atsauksmes, ko līdz šim esmu saņēmis, pārsvarā ir pozitīvas, lai gan reizēm gadās arī domstarpības.

Piemēram, kādā bērnudārzā neapmierinātību radīja ar tehniku veidotās sniega kaudzes — tika uzskatīts, ka, tīrot ar lāpstu, sniega kaudzes izskatījušās labāk. Manā skatījumā tas ir visai kuriozs arguments. Jāizvērtē, vai estētiski “skaistāka” sniega kaudze ir to 70 000 eiro ietaupījuma vērta.

— Cik tehnikas vienības Aizkrauklē strādā, lai iztīrītu ielas un celiņus no sniega?

— Ziemas dienestā ir iesaistītas 12 tehnikas vienības. Tajā skaitā ietilpst arī tā saucamie bagiji un kvadracikli, ar kuriem pārvietojas sētnieki. Kopumā tiek izmantota sniega tīrāmā mašīna, traktortehnika, slaucītāji un kaisītāji.

Sniega kalni zaļajā zonā

— Vai šajās dienās saņemat daudz sūdzību no iedzīvotājiem?

— Es teiktu, ka nē. Ja saņem trīs līdz sešas sūdzības, tas jau ir daudz. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka visa informācija līdz manīm nenonāk — daudz kas paliek pie kolēģiem.

Sūdzības bieži vien ir objektīvas. Piemēram, nesen pašvaldības aplikācijā tika saņemta ziņa par pārāk lielu sniega kalnu pie gājēju pārejas. Uzreiz reaģējām un problēmu novērsām. Tajā pašā laikā sastopamies arī ar nekorektām sūdzībām. Piemēram, kāds cilvēks sūdzas, ka sniega dēļ nevar izbraukt no privātmājas ceļa. Taču tas ir privātīpašums, gar kuru mums nav nekādas darīšanas.

Citreiz iedzīvotāji nepārzina prioritātes — objektīvi viņiem tas varbūt nav jāzina. Pilsētas teritorijā ir noteiktas prioritātes, kuras ielas un celiņi tiek tīrīti pirmie, kas pēc tam. Piemēram, vasarnīcu teritorijas ceļš ir trešās kategorijas, ko tīram tikai pēc pašvaldības norādījuma. Līdzīgi ir ar automašīnu stāvlaukumiem pie daudzdzīvokļu mājām — tos arī tīrām pēc pasūtījuma. Šī kārtība ne vienmēr iedzīvotājiem šķiet saprotama.

Protams, varētu tīrīt visu uzreiz, bet tad tiktu izlietoti milzu līdzekļi. Pieļauju, ka šī ziema prasīs papildu ieguldījumus no pasūtītāja, kas vēlāk var atsaukties uz citiem darbiem.

— Dažviet veidojas lieli sniega vaļņi. Vai plānots sniegu no pilsētas izvest?

— Ir bijuši gadi, kad sniega bija tik daudz, ka to nācās izvest. Ja pasūtītājs pieņems lēmumu, mēs to darīsim arī šogad. Šobrīd, kad veidojas lokāli sniega vaļņi, tos novācam, aizvedot uz tuvējo zaļo teritoriju — tam nav nepieciešami īpaši pasūtītāja norādījumi.

Pirms pāris gadiem sniega bija tik daudz, ka pat zaļajā zonā vairs nebija kur to novietot, tādēļ sniegs tika izvests. Cilvēkiem jāsaprot, ka faktiski tiek izvests ūdens, tādēļ jāatrod vidusceļš starp ērtību un izmaksām. Jāizvēlas laikapstākļiem atbilstoši apavi un jāpaskatās pozitīvi — varam pa ietvi vilkt bērnu ragaviņas, nevis bojāt apavus ar sāli.

— Vai pašvaldība ir noteikusi, līdz cikiem galvenajām ielām un ietvēm no rīta jābūt iztīrītām?

— Jā, līgumā ir pievienota ceļu uzturēšanas specifikācija, ko arī ievērojam. Puteņa laikā ir paredzētas atkāpes 24 stundu robežās, taču mēs bieži grafikam ejam pat nedaudz pa priekšu. Citkārt pasūtītājs vēlas, lai mēs nesteidzamies ar tīrīšanu. Viņu mērķis ir objektīvi ietaupīt, tādēļ kopā jāatrod zelta vidusceļš starp efektivitāti un resursu izmantošanu.

— Novēlējums pilsētas iedzīvotājiem šajā sniegotajā periodā?

— Tiem, kam patīk izbaudīt ziemas priekus — novēlu to darīt! Mēs visi ņurdam, kad ziemā ārā ir plus trīs grādi un līst lietus. Savukārt tiem, kam šis gadalaiks ne visai patīk, iesaku aizbraukt ceļojumā un sasildīties. 

Sabiedrībai jābūt iecietīgai

AIGARS ZĪMELIS, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks

— Vispirms tiek tīrītas pirmās kategorijas ielas ar lielāko satiksmes intensitāti. Aizkraukles pilsētā ir B, C un D kategorijas ielas. B kategorijas ielas ir lielākās, piemēram, Lāčplēša, Gaismas, Jaunceltnes un Spīdolas iela. Liela daļa vasarnīcu teritoriju ielu ir D kategorijas, un Ministru kabineta noteikumi nosaka, cik bieži tās jātīra. Noteikumi paredz, ka vasarnīcu rajona ielas jātīra vismaz divas reizes sezonā, šogad tas jau ir izdarīts. Ja nepieciešams, tīrīsim vēl.

Ziemā ceļu uzturēšanā un tīrīšanā tiek ieguldīti vislielākie līdzekļi. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu drošību uz ceļiem un ietvēm, taču iztērētajai naudai nav tiešas atdeves. Sabiedrībai jābūt iecietīgai — varētu kaut kur ieekonomēt, lai līdzekļi paliktu vasaras darbiem, piemēram, ceļu stāvokļa uzlabošanai. Pieļauju, ka janvārī ziemas dienesta darbu izpilde pašvaldībai izmaksās aptuveni 50 000 eiro, kas faktiski ir viena neliela stāvlaukuma izbūves summa. Ja ziema ir saudzīga, neizlietotos līdzekļus var izmantot uzlabojumiem. Pagājušās ziemas ietaupījums ļāva sakārtot ielu krāsojumu pilsētā, salabot bedres un atjaunot mazo ielu segumus.

Nesen pašvaldības aplikācijā parādījās ieraksts, ka puteņa laikā ceļš nav iztīrīts. Būsim reāli — puteņa laikā tīrīšanas darbi ir bezjēdzīgi. Pats tajā vakarā izbraucu ar auto, un 20 minūšu laikā manas pēdas vairs nebija redzamas. Pilsētas ielu iztīrīšana aizņem vairākas stundas, un, ja puteņa laikā sāktu tīrīt, pēc pusstundas viss jau būtu aizsnidzis, un darbs būtu jāsāk no jauna. Tie būtu veltīgi iztērēti līdzekļi un cilvēkresursi. Savukārt, ja veidojas sanesumi, kas apgrūtina satiksmi, tad situācija prasa tūlītēju iejaukšanos, taču šoreiz tāda neveidojās.

Stāvlaukumi pie publiskajām ēkām — domes, kultūras centra, sporta centra, bērnudārziem — tiek tīrīti tāpat kā ielas un ietves. Atšķirīga situācija ir ar stāvlaukumiem pie daudzdzīvokļu mājām. Piebraucamie ceļi tiek iztīrīti, bet teritorijas starp rindām, kur novietotas automašīnas, netiek tīrītas. Iedzīvotājiem vajadzētu saprast, ka šeit sniegs jānotīra pašiem. Papildus tam apsaimniekotājs fiziski nevar iztīrīt teritoriju, jo tam traucē privātās automašīnas. Ir vietas, kur māju iedzīvotāji vienojas un atbrīvo laukumu, lai to varētu iztīrīt. Piemēram, nesen tā bija Sprīdīša ielā.

Fakts

SIA “Aizkraukles KUK” ziemā kopjamo ietvju garums Aizkraukles pilsētā un pagastā ir 18,627 kilometri, bet kopjamo ceļu garums — 42,606 kilometri.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.