Pagājusī nedēļa, kā allaž adventes laikā, bija noslogota. Dievkalpojumi, skolas, pansionāti, nedēļas nogalē kādu cilvēku izvadīju pēdējā gaitā.
Pagājusī nedēļa, kā allaž adventes laikā, bija noslogota. Dievkalpojumi, skolas, pansionāti, nedēļas nogalē kādu cilvēku izvadīju pēdējā gaitā. Skrīveros katoļi, luterāņi un baptisti lielajos svētkos ir vienoti, dievkalpojumi notiek kopā. Mums izveidojusies laba sadarbība ar skolu, un tradicionāli bērni kopā ar saviem klasesbiedriem pirms Ziemassvētkiem nāk uz baznīcu. Tiekoties ar bērniem, runājam, kas ir advente. Šis vārds nozīmē: atnākšana, ierašanās, un visu mēnesi gaidām Jēzus dzimšanas brīdi. Es uzsveru ne tikai to, ka viņš ir mazs bērniņš, viņš ir ķēniņu ķēniņš un kungu kungs.
Advente liek domāt arī par to, ka Viņš nāks otrreiz, un mudina domāt par savu dzīvi — kāda tā ir, vai ir Dievam tīkama? Mēs visi gribam Dieva svētību, gan pieaugušie, gan bērni baznīcā gaida, ka mācītājs aizlūgs un varbūt dzīve kļūs labāka un svētīgāka. Aizlūgšanai ir liels spēks, taču tikpat liela nozīme ir tam, vai mēs paklausām Dieva vārdam. Ja visi cilvēki dzīvotu pēc Dieva likumiem, būtu citādi. Nevienam nevajadzētu baidīties vakarā iet pa ielu, atstāt savu īpašumu bez uzraudzības. Esmu dzirdējis, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā velosipēdu varēja atstāt ārpus mājas un tas nekur nepazuda, tagad pat vecu braucamo aši nozags. Pirmajā psalmā teikts: svētīgs ir tas cilvēks, kurš dienu un nakti domā par Dieva vārdu. Tas nenozīmē, ka viņš ir fanātiķis un muļķis un viņam kaut kas noticis ar prātu, jo ne par ko citu nedomā. Dzīve ir ticība. Lai arī ko cilvēks darītu, allaž jādomā, vai rīkojies saskaņā ar Dieva vārdu.
Šajā adventes laikā ziņu pārraidēs dzirdu tik daudz slikta: kāds draudējis prokurorei, cilvēki iet bojā, nogalina. Nesen nelaimes gadījumā dzīvību zaudēja jaunieši tepat Skrīveros, Ķegumā gāja bojā traktorists, Anglijā nogalinātas piecas sievietes, cilvēku vainas dēļ notiek katastrofas. Ja grib laimīgu, svētīgu dzīvi, šāda rīcība ir aplama. Bībelē teikts, ka visa šī zeme cieš no grēka. Daudzreiz, tiekoties ar cilvēkiem, viņi saka: “Kur tad ir tavs Dievs, kāpēc viņš to pieļāvis?”. Bet Dievs taču nevienam nelika to darīt! Ievērot valsts likumus, tos respektēt — arī tāda ir Dieva griba. Protams, mums jāzina, kas notiek pasaulē, tomēr gribētos, lai laikrakstos un televīzijā vairāk rādītu gaišo, labo. Reizēm ziņas padara cilvēku depresīvu, jo atklāj tikai ļauno. Varbūt arī mēs paši nespējam pamanīt labo?
Lai gan Ziemassvētki ir gaiši svētki, mani vērojumi liecina, ka šajā laikā cilvēku dzīvē samilzt visas problēmas, īpaši depresīvi noskaņotajiem. Šis laiks dod cerību cilvēcei, taču laikam enerģiski uzdarbojas arī pretējais spēks, kas grib nozagt gan šo vēsti, gan prieku, laimi un svētību. Un šodien daudzi top pazudināti. Šī gada laikā esmu izvadījis mūžībā tik daudz cilvēku, viņi visi varēja dzīvot. Žēl, ka tā noticis vienīgi pašu vai citu vainas dēļ.
Mani satrauc homoseksuālisma jautājums, kuram Latvijā un pasaulē pēdējā laikā pievērsts daudz uzmanības. Man gribas teikt: cilvēki, apdomājiet, ko jūs darāt! Ja mūsu valstī un Eiropā pieņems likumu, kas atzīst viendzimuma laulības, tautām būs parakstīts nāves spriedums. Man nav naida pret šiem cilvēkiem, drīzāk jau žēl, ka viņi ir iestiguši savās iekārībās un grēkā. Tas ir līdzīgi kā ar alkoholu, nikotīnu, narkotikām, un neko labu tas nesola. Ņemsim kaut vai seno Romas impēriju — sākumā tajā bija uzplaukums, bet labklājība pavalstniekus degradēja. Viņiem dzīvojot netiklībā, izlaidībā, valsts sabruka. Mūsu mazā latviešu tauta — cik mūsu ir? Ja vēl gribam pieņemt šādu degradējošu likumu, kā tauta izmirsim. Nemudinu uz naidu, ja cilvēks grēko, tā viņa darīšana, bet nav pieņemami, ja skolās sāks mācīt, ka tas ir normāli. Man gribas jautāt: “Dievs, vai tu kļūdījies, radot sievieti un vīrieti?” Tad jau viņam nevajadzēja radīt Ievu, pietiktu tikai ar Ādamiem. Ja homoseksuāli orientēti cilvēki nāks pie varas, viņi citus nesaudzēs — tāda sajūta rodas, lasot viņu paustās idejas.
Politiskajos notikumos iedziļinos minimāli. Pagājušajā nedēļā Saeima pagarināja termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai miera nodrošināšanā Irākā līdz nākamā gada beigām. Uzskatu, ka Latvijai nevajadzētu tajā visā iesaistīties. Pieļaujama būtu vienīgi ārstu, sapieru palīdzība, lai viņi rūpētos par cilvēku veselību un drošību. Gribētos, lai miera vārdā nevienu nenogalina, jo Dieva skatījumā cilvēkam ir vērtība. Labi vismaz, ka līdz šim šajās miera misijās nav tik daudz bojāgājušo.
Karš izraisa tikai nāvi, haosu, ciešanas un postu. Mūsdienās pasaule ir attīstīta, tāpēc kariem vairs nevajadzētu būt, taču šodien karo ne mazāk kā senatnē.
Manā ģimenē šie Ziemassvētki būs īpaši arī tādēļ, ka tos sagaidīsim trijatā. Šajā gadā esam saņēmuši jauku Dieva dāvanu — mazu cilvēciņu. Mūsu dēliņam pirms Ziemassvētkiem paliks astoņi mēneši. Gribētos, lai viņš tiktu pasargāts no visa ļaunā, kas notiek pasaulē, bet es apzinos, ka nevaru viņu nosargāt. Dievs var, un man viņam jāuzticas. Mums ar sievu vajadzīga gudrība, lai varam viņu pareizi audzināt. Un man ar savu piemēru jārāda, lai vērtības, ko es sludinu, valdītu arī manā namā.
Šie svētki ir gaiši un jauki, neļaujiet tumsas spēkiem tos sabojāt. Mēģiniet saskatīt arī šo svētku patieso vērtību. Man arī patīk krāšņas egles, dāvanas, ir jauki to visu redzēt, taču Ziemassvētku patiesā būtība ir tā, ka pasaulē nācis Jēzus, un ar viņu mēs varam mainīties. Svarīgi ir apzināties — ja es kļūšu labāks, mainīsies arī citi. Miers un mīlestība palīdzēs arī mūsu namu padarīt tādu, lai gribam tajā atgriezties, nevis mukt no tā. Un tas ir iespējams jau šodien. Ziemassvētkos ejot uz baznīcu, mēģiniet saskatīt Jēzu, un tas jums palīdzēs. Lai Dievs jūs svētī!
